Nav ticības, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība pēc nedēļas vēl eksistēs, tā situāciju vērtē politologs un sabiedrisko attiecību darbinieks Filips Rajevskis.
Kā norādīja Rajevskis, par iekšējo spriedzi valdību vadošajā partijā "Jaunajā vienotībā" (JV) liecināja jau Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta virzīšanas process.
Līdztekus viņš atzīmēja, ka par iekšējo spriedzi politiskajā spēkā liecinājis arī tas, kā "vilkts" Ministru prezidentes valdības "restarts", kā arī pēc tam sekojusī pirmā reakcija no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) par to, ka viņa zaudē ministra portfeli.
"Tas viss liecina, ka visas šīs reformas tiek apspriestas ļoti šaurā lokā, un tas no partijas politikas viedokļa nav labi, un neliecina par plašu atbalstu premjerei savas partijas rindās," sacīja Rajevskis.
Politologs arī atgādināja, ka, pieņemot valsts budžetu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) atsevišķos jautājumos tieši gājis konfrontācijā ar partijas biedru, finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV). "Tur ir daudz simptomu par iekšējo spriedzi," sacīja Rajevskis.
Attiecībā uz Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga (JV) lēmumu atsaukt savu kandidatūru uz izglītības un zinātnes ministra amatu, politologs vērtēja, ka Rozenbergam, visticamāk, bijusi sajūta, ka viņš varētu šo amatu neiegūt, un valdība varētu sabrukt.
"Nedomāju, ka viņš [Rozenbergs] būtu zaudējis iekšējā konkurencē uz šo amatu, bet gan ārējā konkurencē par to, vai valdība būs vai nebūs," sacīja Rajevskis.
Viņš arī norādīja uz premjeres prognozi, ka ceturtdien, 27.februārī, Saeimā varētu balsot par jaunajiem ministriem. "Nekas tāds nav un nebūs - izskatās, ka tas viss notiks lēni un sāpīgi," teica Rajevskis.
Politologs norādīja, ka koalīcijas partneriem, izņemot "Progresīvos", Siliņas valdības izmaiņas esot bijušas pārsteigums. Viņš vērtēja, ka premjerei nebūs vieglas tikšanās ar koalīcijas frakcijām. "Līdz ar to nav ticības, ka šai valdībai ir Saeimas atbalsts, un, vai tā vispār vēl eksistēs pēc kādas nedēļas," sacīja Rajevskis.
Kā pauda politologs, iekšējā spriedze JV un kopējo attiecību vājums koalīcijā var būt par pamatu tam, ka valdība var sabrukt.
Viņš vērtēja, ka vēsturiski JV ir grūti, kad ir lielas frakcijas. Politologs norādīja, ka šobrīd JV frakcijā ir 25 cilvēki, un, ieraugot vēlēšanu rezultātus, frakcijas biedriem bijušas lielas gaidas. "Uzvaras sajūta rada vēlmi - "mēs tagad stūrēsim", un tas uzreiz viņu acīs samazina vērtību partneriem," pauda Rajevskis, piebilstot - ja JV ārējā attieksme pret partneriem būtu līdzvērtīgāka, tad nebūtu tik bieži jāmaina koalīcijas.
Politologa ieskatā, trīs partiju koalīcijas noturība līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs ļoti sarežģīts pārbaudījums, ja tiks pieņemts šāds lēmums.
Vērtējot alternatīvus koalīcijas variantus, politologs pauda, ka ideālajā gadījumā tai būtu jābūt četru partiju koalīcijai, kurā būtu pienācīga balsu rezerve parlamentā, un no tā izrietētu arī valdības spēks. Kā skaidroja Rajevskis, gan šīs, gan iepriekšējās valdības, ko vadīja Krišjānis Kariņš nespēks bijis tieši mazais balsu skaits parlamentā, kas apgrūtina lēmumu pieņemšanu.
Rajevskis vērtēja, ka koalīcijas alternatīva būtu četras ideoloģiski tuvas partijas - JV, Zaļo un zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts" un "Nacionālā apvienība".
Kā vēstīts, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Rozenbergs "personisku iemeslu dēļ" atsaucis kandidatūru uz izglītības un zinātnes ministra amatu, tādējādi pašlaik vairs nav neviena oficiāli nominēta kandidāta uz trim vakantajiem ministru posteņiem Siliņas valdībā.