Iedzīvotāju uzskata, ka Latvija viena pati nespētu sevi aizsargāt kara gadījumā

Krievvalodīgo minoritātē Krieviju par draudu uzskata tikai 8% aptaujāto. Līdzīgi pretēji vērtējumi redzami arī par ASV - to par draudu Eiropai novērtējuši 28% no kopējā iedzīvotāju skaita, kamēr krievvalodīgo vidē - 52%.

74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvija viena pati nespētu sevi aizsargāt kara gadījumā. Latvijas iedzīvotāji uzsver savas valsts stratēģisko atkarību no aliansēm, proti, aptuveni 68% iedzīvotāju uzskata, ka valsts labklājība ir cieši saistīta ar pozitīvām norisēm citās valstīs.

Tikai 48% aptaujāto atbalsta pieeju "mana valsts pirmajā vietā", kas ir zemākais rādītājs starp visām 14 aptaujātajām EDSO valstīm. 74% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai trūkst pietiekamu aizsardzības spēju un tā viena pati nespētu sevi aizsargāt Krievijas uzbrukuma gadījumā - tas ir otrs augstākais rādītājs aptaujā līdzās Gruzijai.

Aptuveni 53% iedzīvotāji uzskata, ka Eiropas Savienība ir neaizsargāta bez ASV līdzdalības, savukārt atbalsts Eiropas Savienības armijas izveidei saglabājas nemainīgs un ir ap 50%, un tas nav pieaudzis kopš Krievijas kara Ukrainā.

Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju pauduši vēlmi pēc lielākas neatkarības no ASV. Tikmēr uzskati par NATO paplašināšanos Krievijas virzienā un ES paplašināšanos uz austrumiem atšķiras no citu aptaujāto valstu iedzīvotāju viedokļiem - lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju paplašināšanos neuzskata par draudu Eiropas drošībai, kamēr citviet šīs bažas pieaug.

Pētījums liecina, ka Latvijas sabiedrība atbalsta aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tajā pašā laikā pastāv bažas, ka līdzekļi sociālās vienlīdzības nodrošināšanai varētu būt nepietiekami. 48% no visiem respondentiem atbalsta īpašu nodokli turīgajiem, lai segtu aizsardzības izdevumu pieaugumu.

Eiropas aizsardzības spēju saglabāšana būs atkarīga ne tikai no izdevumu paaugstināšanas, bet arī no demokrātiskās un sabiedrības noturības. Tādēļ līdzsvara panākšana starp aizsardzības un sociālajiem izdevumiem būs izšķiroša, lai uzturētu sociālo vienlīdzību ilgtermiņā, norādījuši pētījuma autori.

Ņemot vērā saspīlējumu starp Krieviju un Rietumiem, aptauja uzrādījusi plaši izplatīto nedrošības sajūtu visā EDSO reģionā.

Lielākā daļa respondentu uzskata, ka tādi notikumi kā "jaunais aukstais karš" starp ASV un Ķīnu liecina par mainīgo pasaules kārtību. Lielākajā daļā Eiropas valstu Krievija tiek uzskatīta par galveno draudu, savukārt ASV par galveno pretinieku tiek uzskatīta Ķīna.

Vairums republikāņu vēlētāju ASV vairs neatbalsta beznosacījumu atbalstu Eiropas drošībai. Šīs pārmaiņas transatlantiskajās attiecībās ir jūtamas arī Eiropā, kur tikai trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka Eiropa var sevi aizsargāt bez ASV atbalsta - 63% piekrīt, ka Eiropai jākļūst arvien neatkarīgākai.

Pētījums oficiāli prezentēts pagājušajā piektdienā Minhenes Drošības konferencē.