Mudina vienoties par vēlamo bāzes pensiju ieviešanas variantu

Lai gan bāzes pensijas nodrošināšanas koncepts kopš 2022.gada piedāvāts jau divas reizes, līdz šim šāda risinājuma izskatīšana valdības līmenī dažādu iemeslu dēļ nav notikusi, stāstīja LM valsts sekretārs Ingus Alliks. Šobrīd LM dots valdības uzdevums līdz 2026.gada 30.oktobrim "konceptuāli izšķirties" par to, vai un kā īstenot bāzes pensiju pakāpenisku ieviešanu.

Ministrijas pārstāvis informēja par pieciem potenciālajiem bāzes pensiju ieviešanas scenārijiem. Viņš uzsvēra, ka bāzes pensijas ieviešanas gadījumā nav plānoti grozījumi kopējā pensiju sistēmā. Arī gadījumā, ja tiktu ieviesta bāzes pensija, būtiski saglabāt pensiju sistēmas finanšu ilgtspēju jeb spēju ilgtermiņā finansēt uzņemtās saistības, nodrošināt sociālo ilgtspēju jeb pensijas apmēru adekvātumu, kā arī motivāciju iedzīvotājiem pilnvērtīgi piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā, skaidroja ierēdnis.

Pirmais bāzes pensiju ieviešanas variants paredzētu pilnveidot piemaksu piešķiršanu par katru apdrošināšanas stāža gadu, piesaistot piemaksas apmēru proporcijai no aktuālākās ienākumu mediānas. Tas varētu izpausties divos variantos. Piemēram, no 2029.gada tiktu piemaksāts par katru apdrošināšanas stāža gadu, savukārt otrajā variantā no 2029.gada piemaksājot par stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, bet no 2032.gada - par stāžu no 1996.gada 1.janvāra.

Kā atzīmēja Alliks, prognozēt precīzas papildu izmaksas visiem variantiem ir apgrūtinoši, un ministrijas aplēsēs veic procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pirmajā variantā 2029.gadā izdevumu palielinājums pie vidējās piemaksas apmēra palielinājuma 28,10 eiro apmērā varētu būt 146,1 miljoni eiro gadā jeb 0,3% no IKP, savukārt otrajā variantā 2029.gadā izmaksas pie vidējā piemaksas apmēra palielinājuma 20,03 eiro vērtībā būtu 104,1 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP.

Pakāpeniski abos variantos izdevuma palielinājums līdz 2050.gadam pieaugtu līdz 3,5% no IKP jeb 3,5 miljardiem eiro gadā.

Abos variantos piemaksas turpmāk pārskatītu katra gada janvārī, mainoties proporcijai no aktuālākās ienākumu mediānas un ienākumu mediānas apmēram.

Citā ministrijas piedāvātajā variantā no 2029.gada bāzes pensija visiem būtu noteikta 6% vērtībā no ienākumu mediānas, apmēru pakāpeniski paaugstinot, līdz tas sasniegtu 22% 2038.gadā. Paredzēts, ka apmērs tiktu celts reizi trīs gados ik pa 6 procentpunktiem. LM vērtējumā, šis būtu dārgāks variants par pirmo, jo sākotnēji tā ieviešana izmaksātu gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā varianta ieviešana.

Savukārt vēl citā variantā ar 2029.gadu bāzes pensija visiem tiktu noteikta 22% no ienākumu mediānas, veidojot konstantu, vienādu ikmēneša apmēru visiem saņēmējiem. Šo risinājumu sēdes dalībnieki komentēja bažīgi. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka šāds risinājums varētu veicināt to, ka cilvēki nevēlas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo "tik un tā valsts kaut ko iedos". Šim vērtējumam piekrita arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egīls Baldzēns, norādot, ka šāds risinājums būtu "absolūti demotivējošs" un veicinās to, ka jaunieši pavirši veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Visticamāk, finansējumu kādam no bāzes pensijas ieviešanas risinājumiem LM varētu rast, vai nu pārdalot esošos budžeta līdzekļus, vai arī rodot finansējumu nodokļu politikas pārbīžu rezultātā.

Pastāv variants arī neizvēlēties ieviest bāzes pensijas, tomēr tas varētu būt riskanti, ņemot vērā to, ka nākotnē mazās dzimstības dēļ varētu samazināties sociālo apdrošināšanas iemaksu maksātāju skaits. Tāpat pastāv arī pozitīva prognoze, ka iedzīvotāji turpinās dzīvot ilgāk.

LM kopumā skeptiski raugās uz risinājumu ieviešanu bez "piešprices no pamatbudžeta".