Skolu direktori neplāno izmantot likumā paredzētās tiesības pārmeklēt skolēnus

Viņš prognozē, ka skolu direktori drīzāk vispirms sazināsies ar kārtībsargiem un "darīs visu iespējamo", lai sagaidītu kompetentos spēka struktūru kolēģus, kuriem varētu nodot aizdomīgo jaunieti.

Lielāku ieguvumu no izmaiņām Kalvāns redz tiesībās ierobežot aizdomīgā skolēna pārvietošanos.

Līdztekus, pēc viņa sacītā, izglītības iestāžu direktoru vidū izpratne par grozījumiem Izglītības likumā ir "50 uz 50". Lielākie izaicinājumi saistīti ar pašu skolēnu pārmeklēšanas procedūru - skolu direktori nav "tādās niansēs" apmācīti to darīt kā kārtībsargi, un informācija no regulējuma esot ļoti vispārīga.

Skolu direktorus dara bažīgus arī vecāku iespējamā vēršanās pret izglītības iestādi, ja viņu atvase tiktu pārmeklēta, tostarp, ja pārmeklēšanas laikā, piemēram, no somas izkrīt un saplīst dārgs mobilais telefons.

Vienlaikus Kalvāns skeptiski vērtēja iespējamību, ka skolu direktoriem piešķirtās tiesības varētu negatīvi ietekmēt skolēnu un vecāku attiecības ar izglītības iestādes vadību. Skolu vadība par izmaiņām varētu aktīvāk informēt skolēnus un vecākus pēc tam, kad tiks pieņemti valdības noteikumi par kārtību, kādā šīs tiesības izmantot.

"Šo grozījumu mērķa grupa ir jaunieši, kuri tomēr apzināti pārkāpj noteikumus un apdraud citus un sevi. Nepazināti to nevar darīt," sprieda Kalvāns, piebilstot, ka runa ir par ļoti nelielu daļu skolēnu, un tā ir "apzināta un galēji destruktīva rīcība". Viņš cer, ka direktoriem piešķirtās tiesības nāksies izmantot ļoti reti.

Viņaprāt, spēkā stājušās izmaiņas ir signāls jauniešiem un viņu vecākiem, ka "pie galējiem apstākļiem būs vien jārespektē [izglītības] iestādes vadība".

Iepriekš Kalvāns prognozēja, ka sabiedrības pretestības dēļ diskusijas būs "grūtas un smagas", jo lēmums būtu nepopulārs lielai daļai sabiedrībai, kas varēja kavēt to pieņemšanu. Tagad viņš teica, ka veiksmes formula bija tā, ka likuma grozījumu virzītājs bija Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un "tas ir cilvēciski saprotams".

Kā vēstīts, mēneša sākumā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas ļauj skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos.

Grozījumi tāpat deleģēja Ministru kabinetam izstrādāt kārtību līdz šī gada janvāra nogalei. Vienlaikus informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka grozījumu projekts otrreiz saskaņošanai tika nodots līdz 30.janvārim, un valdībā grozījumi nav pieņemti.

Projektu nebija saskaņojis arī Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošais Bērnu aizsardzības centrs (BAC), kas norādīja uz nepieciešamību nodrošināt vienotu praksi noteikumu grozījumu piemērošanā. Lai izvairītos no skolas iesaistīšanās iespējamās tiesvedībās, iestāde rosina izstrādāt vienotas vadlīnijas par bērna mantu pārbaudi.

BAC arī nebija skaidrs, kā konkrētajam skolēnam tiks nodrošināts izglītības apguves process līdz policijas darbinieku ierašanās izglītības iestādē.

Personīgo mantu pārbaude neietvers apavu, apģērba vai ķermeņa pārbaudi, norādīts atkārtoti saskaņošanai nodotā projekta anotācijā. LM savā atzinumā vērsa uzmanību, ka cigaretes vai citi līdzīgie priekšmeti var atrasties arī skolēna apģērba kabatās, ne somā. Ja skolas darbiniekam netiks noteiktas tiesības palūgt uzrādīt kabatas saturu, šīs vielas pārbaudes laikā nevarēs atrast, jo tās nebūs ievietotas somā.

Papildus tam tika aicināts noteikt skolām rekomendāciju, ka mantu pārbaudei jānodrošina tā paša dzimuma persona. BAC iepriekš saņēmis sūdzības no bērnu vecākiem, ka Valsts policijas reidu laikā pārbaudes ir veicis pretējā dzimuma persona, kas radījis diskomfortu un kaunu bērnam. Skolēnu somās var būt dažādas higiēnas preces, kuru "izklāšana citu personu apskatei" bērnam var radīt neērtības un kauna sajūtu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aģentūrai LETA apliecināja, ka tā ir iepazinusies ar citu ministriju, sociālo partneru un publiskajā apspriešanā izteiktajiem priekšlikumiem un iebildumiem. Pēc iebildumu un priekšlikumu saskaņošanas noteikumu projekts tiks virzīts apstiprināšanai valdībā.

Līdz tam izglītības iestādei nepieciešamības gadījumā jānosaka pagaidu kārtība grozījumu piemērošanai.

Grozījumi Izglītības likumā tāpat nosaka, ka vecākiem jāinformē izglītības iestāde par skolēna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.

Par apzinātu normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu izglītības iestādei piemēros naudas sodu no 20 līdz 140 naudas soda vienībām.

Publiskajā apspriešanā vairāki iedzīvotāji pauduši iebildumus pret šādu kārtību, tostarp pret bērnu obligātu vakcinēšanu. IZM norādīja, ka šis noteikumu projekts neregulē vakcinācijas jautājumus - tie ir Veselības ministrijas kompetencē, un to regulē citi normatīvie akti.

Jautājums par drošību izglītības iestādēs kārtējo reizi aktualizēts pēc vardarbības gadījumiem atsevišķās izglītības iestādēs.

Šādas situācijas rodas gan tādēļ, ka skolēns ienesis bīstamus priekšmetus, gan nepietiekamas sadarbības starp vecākiem un skolu dēļ, kas liedz skolai piekļuvi būtiskai informācijai, lai pielāgotu izglītības procesu skolēna veselības stāvoklim, teikts likumprojekta anotācijā.