Rīgā īstenos Svētā Pētera baznīcas vērienīgo rekonstrukcijas projektu

Tāpat rekonstrukcijas iecere paredz divu jaunu liftu izbūvi, lai jebkuram cilvēkam nodrošinātu piekļuvi esošajam liftam un baznīcas skatu tornim. Esošais lifts ir no trešā stāva, līdz ar to daudziem cilvēkiem ir problēmas līdz tam nokļūt, skaidroja Kronbergs. Tāpat rekonstrukcijas iecere paredz baznīcas tornī izbūvēt jaunu kāpņu sistēmu, lai varētu pilnvērtīgi izmantot visas tornī esošās telpas visos stāvos.

Svētā Pētera baznīcas ziemeļu pusē paredzēta jauna piebūve, kas būs zemāka par baznīcas logu līmeni un vizuāli neizcelsies uz baznīcas fona. Kronbergs skaidroja, ka piebūve uzlabos kultūras pasākumu apmeklētāju loģistiku, pagrabstāvā tiktu izbūvētas jaunas sadzīves telpas. Piebūvē paredzētas arī telpas draudzes vajadzībām.

Baznīcas iekštelpās otrajā stāvā paredzēts izbūvēt nelielu balkonu ar skatu uz baznīcas iekštelpām, kuru varētu izmantot nelielām konferencēm vai apspriedēm. Tāpat iecerēts atjaunot baznīcas ērģeles, informēja Kronbergs.

Arhitekts pavēstīja, ka pazemē zem Reformācijas laukuma pretī baznīcas galvenajai ieejai iecerēts izbūvēt pazemes stāvu, kuram būtu daudzas funkcijas, piemēram, konferenču telpas, darba telpas. Šo jaunuzbūvēto pazemes telpu iecerēts savienot ar esošo baznīcas pagrabu, kurā nepieciešams atrakt aizbērumu un attīrīt telpas.

Kronbergs uzsvēra, ka baznīcas pagrabs un jaunā pazemes telpa būtu izmantojamas arī kā patvertne krīžu gadījumiem.

Tāpat Kronbergs norādīja, ka Svētā Pētera baznīcai ir "lieliski bēniņi ar skaistām telpām", tāpēc rekonstrukcijas iecere paredz arī bēniņu telpu izmantošanu sabiedrības vajadzībām, piemēram, izvietojot tur bibliotēku vai ko tamlīdzīgu.

Viens no Svētā Pētera baznīcas būvkonstrukciju būvizpētes veicējiem, SIA "Arenso" būvinženieris Matīss Apsītis preses konferencē sacīja, ka 1960.gados veiktās baznīcas atjaunošanas laikā uzbūvētās torņa konstrukcijas ir nevainojamā stāvoklī, un nav ne izrūsējušas, ne deformējušās.

Būvizpētes laikā secināts, ka 1960.gados baznīcas rekonstrukcija veikta augstā kvalitātē, baznīcas koka un tērauda jumti ir droši, arī baznīcas mūra konstrukcijas ir drošas.

"Tāpat nav apstākļu, kas nepieļautu pagraba izbūvi, bet tas jādara ļoti rūpīgi un ne pēc zemākās cenas principa," uzsvēra Apsītis.

Viņš piebilda, ka baznīcas atrašanās vietā ir arī ļoti labi ģeotehniskie apstākļi, kas ļauj veikt visus iecerētos būvdarbus.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, ievērojams gotikas stila 13.gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Reformācijas kustības šūpulis ne tikai Latvijā, bet visā Livonijā.

Līdz 2022.gadam baznīcu apsaimniekoja Rīgas dome. Savukārt 2022.gada martā Saeima pieņēma īpašu "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu", baznīcu nododot vēsturiskajam īpašniekam, un tagad tā pieder Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam, kas sācis dievnama atjaunošanu.