Informēs par Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas plāniem

Pasākumā piedalīsies viens no Svētā Pētera baznīcas rekonstrukcijas projekta autoriem, SIA "Arhis arhitekti" valdes loceklis Andris Kronbergs, SIA "Arenso" būvinženieris, viens no Svētā Pētera baznīcas būvkonstrukciju būvizpētes veicējiem Matīss Apsītis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, un Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma valdes priekšsēdētājs Stefans Meisners.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, ievērojams gotikas stila 13.gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Reformācijas kustības šūpulis ne tikai Latvijā, bet visā Livonijā. Līdz 2022.gadam baznīcu apsaimniekoja Rīgas dome.

Savukārt 2022.gada martā Saeima pieņēma īpašu "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu", baznīcu nododot vēsturiskajam īpašniekam un tagad tā pieder Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam, kas sācis dievnama atjaunošanu.

Vācijas valdība ir paredzējusi piešķirt baznīcas rekonstrukcijai vairāk nekā 33 miljonus eiro.

Saeimas pieņemtā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām.

Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā tika izdarīta atzīme par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

Likumā nostiprināts pienākums nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam noteikti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju (KM) īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto.

Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu notiks parlamentārā uzraudzība, un KM kā uzraugošā institūcija izvērtēs un reizi gadā sniegs ziņojumu Izglītības komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Likumā noregulēts arī jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcai pieguļošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana. Noteikti arī ierobežojumi, tostarp aizliegums būvēt pieguļošajā teritorijā jaunas būves.

Finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanai, atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkst izmantot tikai baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.