Latvijas vēstnieks Riekstiņš nosauca NATO misijas Baltijas jūrā galveno mērķi

Viņš atgādināja, ka NATO ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt savu klātbūtni uz jūras un gaisā Baltijas jūras telpā, lai novērotu situāciju, apmainītos ar informāciju, mēģinātu identificēt aizdomīgos kuģus. Kuģu intensitāte Baltijas jūrā esot liela, atsevišķās dienās tie pat ir vairāki tūkstoši kuģu.

"Skaidrs, ka katram atsevišķam kuģim pielikt klāt NATO kuģi nav iespējams fiziski," atzina Riekstiņš.

Vienlaikus viņš uzteica gan reģionu sadarbību savā starpā, gan ar NATO pēc kabeļu bojāšanas negadījumiem Baltijas jūrā, turklāt sadarbība tikai uzlabojas. reģiona valstis viņš nosauca par spējīgām un gribošām sadarboties.

"Mūsu mērķis gan valstīm individuāli, nacionālā līmenī strādājot, gan sadarbojoties, tai skaitā NATO ietvaros, ir sūtīt signālu jebkuriem ļaunu nodomu vadītiem ļaudīm, ka šeit tā "šiverēties" brīvi nevarēs un ka sekos operatīva rīcība - aizdomās turētie tiks aizturēti, gadījumi tiks izmeklēti, cilvēki tiks saukti pie atbildības," pauda Riekstiņš.

Pēc viņa paustā, tas ir tas, ko sauc par atturēšanas politiku - mēģināt atturēt no darbībām, kas ir prettiesiskas.

Kā ziņots, Baltijas jūras piekrastē esošo NATO valstu līderu sanāksmē Helsinkos alianses ģenerālsekretārs Marks Rite paziņoja, ka NATO sāk jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā. Misijas nosaukums būšot "Baltic Sentry" ("Baltijas sardze"), un tajā būšot iesaistīti dažādi līdzekļi, cita starpā arī fregates, jūras patruļlidmašīnas un neliela jūras bezpilota peldlīdzekļu flote nolūkā "nodrošināt pastiprinātu novērošanu un atturēšanu".

Paziņojot par jauno NATO misiju, Rite norādīja, ka vairāk nekā 95% interneta datu plūsmas tiek nodrošināti, izmantojot zemūdens kabeļus, un 1,3 miljoni kilometru kabeļu katru dienu nodrošina finanšu darījumus aptuveni desmit triljonu ASV dolāru (9,8 triljoni eiro) vērtībā.

"Visā aliansē mēs esam novērojuši elementus kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt mūsu sabiedrību, izmantojot kiberuzbrukumus, slepkavību mēģinājumus un sabotāžu, arī iespējamu zemūdens kabeļu sabotāžu Baltijas jūrā," teica NATO ģenerālsekretārs.

Rite sacīja, ka NATO pretiniekiem ir jāzina, ka alianse nepieņems uzbrukumus tās kritiskajai infrastruktūrai, uzsverot, ka "mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka mēs atbildam ar pretspēku, ka mēs spējam redzēt, kas notiek, un pēc tam veikt nākamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tas vairs nenotiks".

Viņš gan atteicās nosaukt precīzu kuģu skaitu, kas varētu piedalīties jaunajā misijā, sakot, ka to skaits var mainīties no nedēļas uz nedēļu un ka "mēs nevēlamies padarīt ienaidnieku gudrāku, nekā viņš jau ir".

"Mēs izmantosim visas iespējas, kas mums kā aliansei ir," viņš uzsvēra, informējot, ka tiks izmantoti arī "tālvadības transportlīdzekļi" un bezpilota lidaparāti.

NATO paziņojumā teikts, ka misijas ilgums netiek publiskots.