Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien Tieslietu ministrija aicināja domāt par veidiem, kā veicināt brīvprātīgu administratīvo naudas sodu samaksu, izskanot arī idejai par principu "maksā ātrāk, maksā mazāk".
Komisijas sēdes laikā deputāti uzklausīja Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts policijas, prokuratūras, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Valsts kontroles pārstāvjus.
Valsts policijas pārstāve Mārīte Ziemele sacīja, ka sodu piedziņa kā tāda lielas problēmas nerada un piedziņa notiek visai ātri. Lielākās problēmas saistītas ar ārvalstniekiem, kuru pārkāpumi, piemēram, ceļu satiksmē tiek fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem.
Lai sodu nodotu izpildei ārvalstnieku gadījumā, jāiegulda liels darbs, dokumenti ir jāsagatavo, jātulko, sacīja Ziemele. Taču ir gadījumi, kad ieguldītais darbs izdarīts velti, proti, sods beigās netiek samaksāts.
Vienlaikus, ja ārvalstnieka izdarītu pārkāpumu fiksē likumsargi, problēmu neesot - sodu iespējams apmaksāt uzreiz, kas parasti tiek arī izdarīts.
Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāve Anda Smiltēna sēdes laikā teica, ka būtu svarīgi domāt ne tikai par to, kā darboties, lai sodu izpildītu piespiedu kārtā, bet arī par to, kā veicināt brīvprātīgu soda samaksu.
Smiltēna akcentēja, ka būtu nepieciešams domāt par to, kā paplašināt principu - "maksā ātrāk, maksā mazāk".
Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins sēdes noslēgumā sacīja, ka Tieslietu ministrijai ir jāapkopo viedokļi un jāapsver iespējamie risinājumi, lai situāciju uzlabotu.
Judins norādīja, ka Saeimas Juridiskā komisija pie šī jautājuma varētu atgriezties pēc trīs mēnešiem.
Pērna gada sākumā Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas.
VK revīzijā secinājusi, ka pēc reformas visvairāk ietekmēts Valsts policijas (VP) darbs - apjoms administratīvo naudas sodu izpildē iestādēs pieaudzis piecas reizes. Revīzijā desmit no 27 valsts pārvaldes iestādēm, kuras uzliek administratīvos naudas sodus, atzina, ka tām ir palielinājies darba apjoms.
Tā kā 90% no visiem uzliktajiem naudas sodiem ir par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, visvairāk ietekmēts VP darbs, norāda VK. Iepriekš VP naudas sodus piespiedu izpildei nodeva, ja tie nebija samaksāti gada laikā no dienas, kad stājās spēkā lēmums par sodu. Līdz tā nomaksai pārkāpējam bija liegti noteikti pakalpojumi saistībā ar dalību ceļu satiksmē. Šī kārtība nodrošināja gan efektīvu naudas sodu izpildi, gan ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.