• Egīls,
  • Nauris
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


GPS signāla traucējumu skaits Latvijas gaisa telpā pērn pieaudzis divas reizes

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:21, 23.01.2025


Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) signāla traucējumu skaits Latvijas gaisa telpā pagājušajā gadā pieaudzis divas reizes, vēsta žurnāls "Ir".


Foto: LETA

Izdevumā, atsaucoties uz Civilās aviācijas aģentūras (CAA) datiem vēstīts, ka 2023.gadā lidmašīnu piloti dispečeriem Latvijā ziņoja par GPS signāla traucējumiem 342 reizes, bet pērn - 707 reizes, tostarp pagājušā gada decembrī sasniegts rekords, mēneša laikā saņemot 179 ziņojumus.

CAA skaidrots, ka GPS signāla traucējumu problēma mūsu reģionā konstatēta pēc 2022.gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Pēc žurnālā minētā, ir divu veidu GPS traucējumi, tostarp biežāk ir sastopama signāla slāpēšana, bet retāk - signāla izmainīšana jeb mānīšana (spoofing), kas prasa specifisku aprīkojumu.

Drošības eksperti norādījuši, ka Krievijas teritorijā ir izvietotas vismaz desmit GPS signālu slāpēšanas iekārtas "Tobol", tostarp viena ir Karalauču (Kaļiņingradas) apgabalā. Savukārt divi lielākie mānīšanas avoti mūsu reģionā ir Karalaučos, kā arī Krievijas pilsētā Smoļenskā pie Baltkrievijas robežas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" Drošības daļas vadītājs Jānis Krištops žurnālam norādījis, ka 2024.gada novembrī GPS traucējumi skāruši aptuveni katru trešo "airBaltic" lidojumu. Pērn daudz traucējumu aviosabiedrība fiksējusi arī martā, taču dati par decembri vēl nav pilnībā apkopoti, tomēr šajā mēnesī varētu būt sasniegts jauns rekords.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka lidmašīnu piloti ir sagatavoti visdažādākajiem scenārijiem, tostarp arī satelītu signālu traucējumiem lidojuma laikā un, ja pazūd satelītnavigācija, piloti izmanto konvencionālo navigāciju.

To, ka šajā laikā būtiski palielinājušies globālo navigācijas sistēmu traucējumi, apstiprinājusi arī Eiropas Aviācijas drošības aģentūra. Skaits strauji pieaudzis ne tikai virs Baltijas jūras, bet arī citu konfliktu zonu tuvumā - Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Tuvajos Austrumos un Arktikā.

"Korelācija ar karu Ukrainā ir redzama," paudis valsts SIA "Elektroniskie sakari" Radiomonitoringa un kontroles nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis. Epizodiski problēmas parādījušās jau pirms iebrukuma, un kopš tā laika situācija tikai pasliktinājusies. Pēc viņa minētā, 2024.gadā visā pasaulē GPS signāla traucējumu skaits pieaudzis par 65% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Žurnāls "Ir" atzīmē, ka tiešsaistes atvērto datu kartēs redzams, ka mūsu reģionā satelītnavigācijas sistēmu signāla traucējumi visvairāk koncentrējas plašos lokos ap Karalaučiem un Sanktpēterburgu, skarot Baltijas jūru, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju un Somiju.

Tāpat žurnāls norāda, ka ar signālu traucējumiem saskaras ne tikai gaisa kuģi. Somijas krasta apsardze oktobrī paziņoja, ka kopš aprīļa konstatējusi nepārtrauktus satelītnavigācijas signālu traucējumus Baltijas jūrā - tankkuģi izmaina atrašanās vietu datus, lai slēptu, ka dodas uz Krieviju un apiet sankcijas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā pēc ziemas sezonas sakopti 90% brauktuvju

No nākamās nedēļas beigām pilsētā plānots ieviest īslaicīgus apstāšanās un stāvēšanas liegumus vairākos ielu posmos, kur gar ielu malām atļauts stāvēšanai novietot transportlīdzekļus. Par ierobežojumiem pašvaldība ziņos atsevišķi.

Sabiedrība Dienesti skaidro nezināmas izcelsmes vielas smakas avotu kanalizācijas akās Rīgā

Atbildīgie dienesti šobrīd strādā, lai noskaidrotu pagaidām nezināmas izcelsmes vielas smakas avotu kanalizācijas akās Rīgā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Sabiedrība Prognozē, ka pēc pieciem gadiem veselībā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku

Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes sistēmā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku, šodien konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā" par veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumiem un risinājumiem Eiropā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Lasiet arī