Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti un aizsardzības resora pārstāvji šodien slēgtā sēdē diskutēja par NATO Baltijas jūras patrulēšanas misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai. Latvijas amatpersonas iepriekš paziņojušas, ka misijai Baltijas jūrā Latvija ir gatava nodot vienu patruļkuģi.
Polencs pēc komisijas sēdes pastāstīja, ka JS kā atsevišķu misiju to nedefinē, jo JS kopš 2022.gada pilda valdības rīkojumu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un tam ir norīkots kuģis, kā arī sagatavoti dažādi rīcības algoritmi gan JS, gan ar infrastruktūras īpašniekiem. JS kuģis jūrā atrodas 24 stundas un septiņas dienas nedēļā.
Turpinot komentēt NATO misiju, Polencs norādīja, ka tagad mainīsies sadarbība un koordinēšanās ar citu NATO valstu kuģiem konkrētā rajonā un kritiskās infrastruktūras tuvumā.
"Esam pieslēguši klāt papildu sadarbības elementu mūsu kuģim," viņš teica, skaidrojot, ka izmaiņas ir rajonu sadalē, kur patrulē NATO kuģi un kur konkrētais JS kuģis. Tāpat ir informācijas apmaiņas un rīcības modeļi, ja gadījumā kaut kas notiek, skaidroja Polencs.
"Ja runa ir par mūsu papildspēku piedalīšanos, tad papildu gatavībā Liepājas ostā atrodas pretmīnu kuģi," uzsvēra JS komandieris.
Polencs arī skaidroja, ka JS kuģu darbības neaprobežojas tikai ar Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, bet tie darbojas plašākā rajonā.
Tāpat JS komandieris apliecināja, ka kopš 2022.gada, uzraugot zemūdens infrastruktūru, JS ir konstatējuši civilo kuģu aizdomīgas darbības. "Ir grūti pateikt, vai tie gatavojās veikt kādus sabotāžas pasākumus, bet aizdomīgas darbības ir bijušas," viņš teica, skaidrojot, ka šādos gadījumos pievērsta uzmanība konkrētajiem kuģiem un jautāts, kādas ir tā intereses.
Viņš atzina, ka kuģa vadības iztaujāšana caur sakaru līdzekļiem diezgan bieži nenostrādā, tāpēc vērtīga ir fiziskā klātbūtne, kad JS kuģis piebrauc klāt aizdomīgajam kuģim. Viņš klāstīja, ka tad, kad šie kuģi redz tuvojamies militāru kuģi, tie parasti vai nu maina savu nodomu un turpina kustību, vai arī tā vadība izskaidro, kas kuģim noticis. "Ja, piemēram, kuģis atrodas dreifā, tad mēs iesakām viņam pamainīt savu atrašanās vietu, lai tas atrastos tālāk no mūsu kritiskās infrastruktūras," norādīja JS komandieris.
Kā aizdomīgas aktivitātes Polencs minēja, piemēram, ātruma samazināšanu vai kuģa neatrašanos uz ierastajiem kuģu ceļiem. JS komandieris atzina, ka ir grūti noteikt to mērķus, kamēr neviens nav "pieķerts pie rokas". "Varbūt tā ir vienkārša provokācija, lai uzturētu spriedzi," viņš sprieda, apliecinot, ka JS spēj atpazīt, kas ir aizdomīgs un kas nav.
Līdz šim vienā gadījumā pievērsta uzmanība kuģim ar Krievijas karogu, bet pārsvarā šie kuģi pārvietojas zem citu valstu karogiem. "Tā sauktā "ēnu flote" ir tā, kurai mēs tagad pievēršam visvairāk uzmanību, jo aizdomīgu aktivitāšu incidentos vairāk vai mazāk bijuši iesaistīti tieši naftas pārvadāšanas kuģi," nobeigumā piebilda JS komandieris.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri