Trauksmes cēlēju kontaktpunkts no nākamā gada būs KNAB

Jautājums par KNAB papildu nepieciešamo finansējumu trauksmes cēlēju kontaktpunkta nodrošināšanai tiks izskatīts Ministru kabineta (MK) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem.

Informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunktam būs nepieciešami divi nodarbinātie, kuri darba laikā pieejami nepārtraukti, kā arī viens nodarbinātais juridisko jautājumu risināšanai. Šīs amata vietas tiks izveidotas no KNAB iekšējiem resursiem.

Vienlaikus, kā atzīmēts ziņojumā, būs jāparedz finansējums tīmekļvietnes uzturēšanai. Šobrīd tīmekļvietnes "trauksmescelejs.lv" uzturēšanai ir spēkā līgums, kas noslēgts 2023.gada novembrī un ir spēkā divus gadus vai līdz brīdim, kad iztērēta visa līguma summa - 9999 eiro. Patlaban iztērēti ir 2168 eiro.

Ziņojumā norādīts, ka tīmekļvietnei ir nepieciešama arī ikmēneša uzturēšana, jo tajā atrodas sensitīvas informācijas datubāze. Savukārt tīmekļvietnes satura veidošana būs jāparedz kā amata pienākums.

Līdztekus KNAB, pārņemot trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas, būs jāņem vērā, ka vietnes "trauksmescelejs.lv", kuras uzturēšana ir Trauksmes celšanas likumā noteikts trauksmes cēlēju kontaktpunkta pienākums, funkcionalitāte daļēji pārklājas ar KNAB jaunizveidoto ziņošanas platformu "Ziņo KNAB!".

Papildus nepieciešamais finansējums tīmekļvietnes uzturēšanai 2026.gadā un turpmāk ik gadu paredzēts 9000 eiro.

Tāpat informatīvajā ziņojumā norādīts, ka KNAB papildus, iespējams, būs jāparedz finansējums izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanu un apmācībām. Kā skaidro VK, šobrīd precīzu nepieciešamo summu nav iespējams noteikt, tā būtu nosakāma atkarībā no plānoto izpratnes veicināšanas pasākumu, piemēram, informatīvu kampaņu, vadlīniju, mācību, satura un lieluma.

Līdztekus, kā atzīmē VK, ja lemtu par finansiālo atlīdzību vai psiholoģisko palīdzību trauksmes cēlējiem, tad arī provizoriski būtu nepieciešams papildu finansējums. Arī šajā gadījumā VK skaidro, ka patlaban papildu finansējuma apmēru nav iespējams noteikt, jo nav zināmas lietu kategorijas, kritēriji un iespējamās valsts budžeta iespējas atlīdzības izmaksai.

VK līdz līdz 2025.gada 1.augustam jāsagatavo un jāiesniedz MK grozījumus Trauksmes celšanas likumā, paredzot, ka trauksmes cēlēju kontaktpunktam jāuzrauga trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas efektivitāte un jābūt informētam par ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātu, jānodrošina mācības par trauksmes celšanu, kā arī jāizskata trauksmes cēlēju ziņojumi, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija.

Kā liecina informatīvais ziņojums par Trauksmes celšanas likuma īstenošanas izvērtējumu, iedzīvotāju aktivitāte trauksmes celšanā kopumā ir samērā augsta, īpaši pirmajos trijos gados. Proti, piecos likuma darbības gados no 2019.gada līdz 2023.gadam kopumā kompetentajās institūcijās tika saņemti 2314 iesniegumi un 652 no tiem tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Tikai 2022.gadā iedzīvotāju aktivitātē bija vērojams kritums, norādīts ziņojumā.

Publiskajā sektorā trauksmes cēlēji visaktīvāk ziņojuši par amatpersonu prettiesisku rīcību un līdzekļu izšķērdēšanu, savukārt privātajā sektorā - par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Tomēr katrs ziņojums ir individuāls un balstīts konkrētās personas darba vidē novērotajā, skaidro VK.

Apkopotie dati rāda, ka gadā vidēji 50 publiskās personas institūcijās saņemti iesniegumi no iedzīvotājiem, kuri vēlas celt trauksmi.

2019.gadā 64 kompetentajās institūcijas, tostarp 54 centrālajās valsts institūcijās un desmit pašvaldībās, bija saņemti trauksmes cēlēju ziņojumi. 2020.gadā iesniegumi no trauksmes cēlējiem bija saņemti 56 kompetentajās institūcijās. No 2021.gada līdz 2023.gadam šis skaitlis samazinājās un vienlaikus stabilizējās, norādīts ziņojumā. VK apzināja 44 līdz 45 kompetentās institūcijas, kurās pēdējos trijos gados bijuši iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes celšanas ziņojumi.

Institūciju griezumā visaktīvāk cilvēki vērsušies kontroles, uzraudzības un tiesībaizsardzības iestādēs, piemēram, hierarhiski augstākās iestādēs, visbiežāk - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Tieslietu ministrijā un Satiksmes ministrijā. Tāpat visbiežāk iedzīvotāji vērsušies KNAB un Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdztekus ziņojumā norādīts, ka daudzi izmantojuši VK izveidoto trauksmes cēlēju kontaktpunktu, kas ziņojumus pārsūta kompetentajām institūcijām un kur kopš 2021.gada ir iespēja centralizēti iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu elektroniski.

VK pauž, ka piecos gados izpratne par trauksmes celšanu un tās būtību ir augusi, tomēr tā joprojām nav pietiekama. Ziņojumā norādīts, ka jāstiprina kapacitāte gan sabiedrībā, gan arī kompetentajās institūcijās. Kā viena no problēmām tiek norādīta atšķirīgā interpretācija kompetentajās institūcijās - piemēram, ne vienmēr ir viegli interpretējams, vai informācija gūta saistībā ar darbu vai nē.

Zemāka izpratne par trauksmes celšanu ir iedzīvotāju vidū, kā rezultātā aptuveni 60% saņemto iesniegumu neatbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Visbiežākais neatbilstības iemesls - sniegtā informācija nav saistīta ar darbu vai ir par personīgu strīdu, skaidro VK.

Tāpat VK norāda, ka jāizvērtē papildu atbalsts trauksmes cēlējiem, kuriem ir nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, piemēram, juridiskais atbalsts, trauksmes cēlēju kontaktpunkta preventīvas darbības vai citi aizsardzības pasākumi. Līdztekus, kā pauž VK, jāturpina vērtēt finansiālas atlīdzības vai kompensācijas izmaksas iespējas trauksmes cēlējiem, tostarp noskaidrojot sabiedrības viedokli un ņemot vērā valsts budžeta iespējas.