• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atbalsta 640 miljonu eiro vērto austrumu pierobežas stiprināšanas plānu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 16:50, 14.01.2025


Plāns izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus.


Foto: LETA

Otrdien, 14.janvārī, Ministru kabinetā apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un citām Austrumu pierobežas attīstībā ieinteresētajām pusēm izstrādāto rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam. Kopumā 58 pasākumiem piešķirti 644,6 milj. eiro, t.sk. valsts budžeta finansējums 269,6 milj. eiro un Eiropas Savienības (ES) fondu un cits ārvalstu finansējums 375,0 milj. eiro apjomā.

Ministre Inga Bērziņa: "Stiprināt Austrumu pierobežas drošību, ekonomiku un cilvēkresursus nozīmē stiprināt visas Latvijas labklājību. Jau šobrīd 2021.-2027.gada plānošanas periodā proporcionāli vislielākie VARAM ieguldījumi tiek novirzīti tieši Latgales plānošanas reģionam, taču vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešami plašāki pasākumi, ievērojot arī šī brīža ģeopolitisko situāciju. Tieši tādēļ šajā plānā apkopotas arī citu nozaru ieplānotās aktivitātes, kā arī jaunas iniciatīvas. Sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir būtiska, lai nodrošinātu visaptverošu un maksimāli efektīvu pieeju Austrumu pierobežas teritoriju attīstībai un drošībai".

Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā.

Plāns izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus. Tas iekļauj virkni iniciatīvu tādās reģiona ilgtspējīgai attīstībai būtiskās jomās kā drošība, ekonomika un cilvēkresursi.

Lai stiprinātu Austrumu pierobežas drošību, plāns ietver tādus pasākumus kā 11 jaunu katastrofu pārvaldības centru izbūvēšana Austrumu pierobežas teritorijā (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē), stiprinot dienestu reaģēšanas spēju. Tajos paredzēts sniegt dažādu institūciju pakalpojumus, t.sk. četros Latgalē papildus paredzētajos centros (Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē) plānots nodrošināt arī NMPD darbību. Paredzēts īstenot Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plānu, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Plāno nodrošināt sešu militāro bāzu darbību - Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā (Rēzeknes novadā), Preiļu novadā, Meža Mackevičos (Augšdaugavas novadā), Alūksnes novadā - un 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošanu Latgales reģionā. Ieplānota arī valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras uzlabošana, iekļaujot trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - infrastruktūras modernizācijas darbus un viedos risinājumus robežu rindu mazināšanai. Papildus ir iecerēts ierīkot ap 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām.

Plānā ir iekļauta arī divējāda (civilā un militārā) lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, veicot uzņēmumu kartēšanu ar divējādā lietojumu produktu ražošanas potenciālu, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat uzmanība tiek pievērsta informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.

Valdība ir iecerējusi virzīt ES Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanas jautājumu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā kā ES kopējās drošības priekšnoteikumu, panākot Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027.gada finansējuma piesaisti specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju.

Īstenojot rīcības plānā ietvertos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, paredzēts radīt vismaz 1800 jaunas darba vietas, potenciāli samazinot bezdarbnieku skaitu par 20%. Tāpat plānots novirzīt investīcijas industriālo parku izveidei Daugavpilī un Augšdaugavas novadā, kā arī pārējās Austrumpierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 milj. eiro privāto investīciju.

Savukārt eksportējošiem komersantiem plāno sniegt aizdevumus ar kapitāla atlaidi, aizdevumu produktivitātes kāpināšanai, kā arī aizdevumu startam un izaugsmei, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem 36,5 milj. eiro apmērā. Plāns paredz sniegt atbalstu arī ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai, sniedzot atbalstu vairāk nekā 10 tūkstošiem saimniecībām.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Sabiedrība Šogad ir mazāk gadījumu, kuros bērni guvuši traumas

Šī gada pirmajā pusgadā bērnu traumu gadījumu skaits ir par 150 mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Lasiet arī

Kriminālziņas Nelegālo migrantu spiedienu uz Latvijas robežu sagaida vēl vairākus gadus

No Baltkrievijas un pastarpināti no Krievijas nākošu nelegālo migrantu spiediens uz Latvijas robežu varētu turpināties vēl vairākus gadus, otrdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

Sabiedrība Sākta Latvijas-Baltkrievijas robežas stiprināšana Daugavas posmā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā būvuzņēmējs maija beigās sācis darbus noslēdzošajā Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūves posmā gar Daugavu, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Kriminālziņas Robežsardze par imigrantu pārvadāšanu aizturējusi Lietuvas pilsoni

Valsts robežsardze (VRS) par nelegālo imigrantu pārvadāšanu Latgalē aizturējusi vienu Lietuvas pilsoni, informēja VRS.

Kriminālziņas Šogad no Baltkrievijas nelikumīgi mēģinājuši iekļūt vairāk nekā 3000 cilvēki

Otrdien Latvijas-Baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģinājuši šķērsot 74 cilvēki, līdz ar to kopumā šogad no šīs robežas šķērsošanas apturēts 3061 cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardzē.