Otrdien, 14.janvārī, Ministru kabinetā apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un citām Austrumu pierobežas attīstībā ieinteresētajām pusēm izstrādāto rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam. Kopumā 58 pasākumiem piešķirti 644,6 milj. eiro, t.sk. valsts budžeta finansējums 269,6 milj. eiro un Eiropas Savienības (ES) fondu un cits ārvalstu finansējums 375,0 milj. eiro apjomā.
Ministre Inga Bērziņa: "Stiprināt Austrumu pierobežas drošību, ekonomiku un cilvēkresursus nozīmē stiprināt visas Latvijas labklājību. Jau šobrīd 2021.-2027.gada plānošanas periodā proporcionāli vislielākie VARAM ieguldījumi tiek novirzīti tieši Latgales plānošanas reģionam, taču vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešami plašāki pasākumi, ievērojot arī šī brīža ģeopolitisko situāciju. Tieši tādēļ šajā plānā apkopotas arī citu nozaru ieplānotās aktivitātes, kā arī jaunas iniciatīvas. Sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir būtiska, lai nodrošinātu visaptverošu un maksimāli efektīvu pieeju Austrumu pierobežas teritoriju attīstībai un drošībai".
Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā.
Plāns izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus. Tas iekļauj virkni iniciatīvu tādās reģiona ilgtspējīgai attīstībai būtiskās jomās kā drošība, ekonomika un cilvēkresursi.
Lai stiprinātu Austrumu pierobežas drošību, plāns ietver tādus pasākumus kā 11 jaunu katastrofu pārvaldības centru izbūvēšana Austrumu pierobežas teritorijā (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē), stiprinot dienestu reaģēšanas spēju. Tajos paredzēts sniegt dažādu institūciju pakalpojumus, t.sk. četros Latgalē papildus paredzētajos centros (Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē) plānots nodrošināt arī NMPD darbību. Paredzēts īstenot Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plānu, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Plāno nodrošināt sešu militāro bāzu darbību - Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā (Rēzeknes novadā), Preiļu novadā, Meža Mackevičos (Augšdaugavas novadā), Alūksnes novadā - un 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošanu Latgales reģionā. Ieplānota arī valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras uzlabošana, iekļaujot trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - infrastruktūras modernizācijas darbus un viedos risinājumus robežu rindu mazināšanai. Papildus ir iecerēts ierīkot ap 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām.
Plānā ir iekļauta arī divējāda (civilā un militārā) lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, veicot uzņēmumu kartēšanu ar divējādā lietojumu produktu ražošanas potenciālu, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat uzmanība tiek pievērsta informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.
Valdība ir iecerējusi virzīt ES Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanas jautājumu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā kā ES kopējās drošības priekšnoteikumu, panākot Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027.gada finansējuma piesaisti specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju.
Īstenojot rīcības plānā ietvertos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, paredzēts radīt vismaz 1800 jaunas darba vietas, potenciāli samazinot bezdarbnieku skaitu par 20%. Tāpat plānots novirzīt investīcijas industriālo parku izveidei Daugavpilī un Augšdaugavas novadā, kā arī pārējās Austrumpierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 milj. eiro privāto investīciju.
Savukārt eksportējošiem komersantiem plāno sniegt aizdevumus ar kapitāla atlaidi, aizdevumu produktivitātes kāpināšanai, kā arī aizdevumu startam un izaugsmei, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem 36,5 milj. eiro apmērā. Plāns paredz sniegt atbalstu arī ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai, sniedzot atbalstu vairāk nekā 10 tūkstošiem saimniecībām.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri