Ombuds visbiežāk saņem sūdzības par krievu valodu sabiedriskajos medijos

Tas, kā norāda ombuds, ļauj secināt, ka tieši šis arī ir bijis galvenais problemātiskais jautājums saistībā ar sabiedrisko mediju pēdējā pusgada laikā.

Puse no iesniegumiem attiecas uz sabiedriskā medija satura kvalitāti, un tā izvērtēšanai ir bijis nepieciešams analizēt satura atbilstību sabiedrisko mediju vadlīnijās noteiktajām prasībām. Savukārt otra puse vairāk skāruši jautājumu par to, kāpēc sabiedriskajā medijā ir fiksējams tāds saturs, kuram iesniedzēju vērtējumā tur nevajadzētu būt, vai arī otrādi - sabiedriskais medijs nerunā par to, par ko tiem būtu jārunā. Šo iebildumu pamatā nereti ir atšķirīgi vērtību priekšstati, kas liek atšķirīgi vērtēt to, kas sabiedrībai varētu būt vairāk un kas - mazāk svarīgs, atzīmē ombuds.

Apsalons pauž, ka sabiedriskā medija misija ir strādāt visas sabiedrības interesēs, ņemot vērā sabiedrībā pastāvošo vērtību priekšstatu, pārliecību, interešu un mērķu dažādību un daudzveidību, rosinot konstruktīvas diskusijas, kas ļautu atšķirīgu viedokļu izteicējiem ieinteresēties un labāk saprast pretējās puses pozīciju. Savukārt sabiedriskā medija sarežģītais uzdevums, kā norāda ombuds, ir līdzsvarot vārda un izteiksmes brīvību, redakcionālo autonomiju un neatkarību ar viedokļu daudzveidības reprezentāciju tā saturā, lai sabiedriskais medijs varētu kļūt par to platformu, kurā veidojas konstruktīvs dialogs starp nereti polarizētajām sabiedrības daļām, kā arī, lai veidotos konstruktīva saruna un sadarbība starp sabiedrību un tās intereses pārstāvošo mediju.

Līdztekus ombuds atzīmē, ka sabiedriskais medijs kā demokrātiskas sabiedrības publiskais domapmaiņas lauks ir paredzēts tam, lai atšķirīgo viedokļu pārstāvji varētu rast kopējus saskarsmes punktus un saprastos cits ar citu.

Apsalons kopš stāšanās amatā 2024.gada augustā pirmajos piecos savas darbības mēnešos sagatavojis 19 atzinumus un vēl uz 17 iesniegumiem atbildējis vēstuļu veidā. Tādējādi kopumā šajos piecos mēnešos ombuds ir sagatavojis 36 izvērstas atbildes par sabiedriskā medija satura kvalitāti, vidēji sniedzot divas atbildes nedēļā.

Kā norāda Apsalons, šajā skaitā neietilpst tās atbildes e-pasta sarakstes veidā, kuru saturs attiecas uz "tehniskām" nebūšanām sabiedriskā medija darbībā, piemēram, raidījumu vadītāju vizuālais izskats, lietotā valoda un izteikšanās veids, titru salasāmība, attēla vai skaņas kvalitāte.

Ombuds atzīmē, ka šādu jautājumu risināšanai ombuds ir rosinājis jaunajai sabiedriskā medija valdei izveidot atsevišķu klientu servisa funkciju apvienotajā medijā, lai operatīvi un kvalitatīvi atbildētu, un novērstu nepilnības medija ikdienas darbā, jo ombuda primārais uzdevums ir vērtēt sabiedriskā medija satura atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā definētajiem sabiedriskā medija mērķiem un darbības principiem, kā arī satura atbilstību medija pašregulējošajām prasībām, kas noteiktas Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālajās vadlīnijās un ētikas kodeksos.

Pieskaitot vēl 13 atzinumus, kas publiskoti pirmajā pusgadā, kopumā šogad ir sniegti 32 ombuda atzinumi. Salīdzinoši 2023.gadā tika publiskoti 26, bet 2022.gadā - 16 atzinumi, informē ombuds.

Ombuds, vērtējot iesniegumu pieauguma dinamiku īpaši pēdējā pusgada laikā, atzīmē, ka var prognozēt, ka nākamajā gadā to plūsma nesamazināsies, un galvenais ombuda izaicinājums būs spējā rūpīgi un kvalitatīvi iedziļināties katrā no tiem, lai sagatavotu izsvērtus un argumentētus atzinumus.

Kā atzīmē ombuds, nereti atbildes veidošanai ir nepieciešams ne tikai detalizēti izanalizēt problematizēto sabiedriskā medija satura vienību, bet arī uzdot precizējošus jautājumus iesniedzējam un konkrētajam satura veidotājam, kā arī konsultēties ar aktualizētās tēmas ekspertiem, un iedziļināties tās plašākajā kontekstā.

Tas viss, kā norāda Apsalons, prasa laiku, bet ombuda institūtu veido vienpersoniski viens cilvēks. Ombuda darbību nodrošina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienlaicīgi ombuds ir neatkarīgs no tās, kas cita starpā nozīmē, ka galvenais padomes atbalsts ir saistīts ar nepieciešamību ombudam savos atzinumos un vēstulēs ievērot valsts pārvaldē noteiktās dokumentu aprites prasības.

Ombuds atzīmē, ka, analizējot 36 iesniegumus, uz kuriem viņš ir sniedzis savas atbildes atzinuma vai vēstules formā, 18 no tiem attiecās uz Latvijas Radio, deviņi - uz Latvijas Televīziju, seši - uz vienotā sabiedrisko mediju portāla "Lsm.lv" saturu, bet trīs uzdod jautājumus, kas attiecas uz sabiedrisko mediju kopumā.

Kā informē ombuds, piecos no 19 atzinumiem viņš ir atzinis pārkāpumus sabiedriskā medija saturā vai sabiedriskā medija darbinieku rīcībā. Neatkarīgi no pārkāpuma atzīšanas vai neatzīšanas, atzinumu noslēgumos ombuds ir izteicis savus ieteikumus sabiedriskajam medijam.

Lielākā ieteikumu daļa attiecas uz nepieciešamību pilnveidot pastāvošās satura veidošanas procedūras, veicot noteiktus papildinājumus redakcionālajās vadlīnijās un ētikas kodeksā, norāda ombuds. "Medija pašregulācijas sistēmu veidojošās prasības ir pastāvīgi jāpilnveido un jāatjauno, jo savlaicīgi neieviešot izmaiņas, vienmēr var rasties vilinājums "pieregulēt" mediju no ārpuses, kas būtu pretrunā ar sabiedriskā medija neatkarību un autonomiju," pauž Apsalons.

Savukārt otra lielākā ieteikumu grupa attiecās uz medija uzdevumu skaidrot auditorijai redakcionālās izvēles - kāpēc un kādēļ tiek veidots saturs tieši tādā veidā, kā tas tiek veidots. Šādi regulāri skaidrojumi veicina sabiedrības medijpratību un uzticēšanos savam medijam, norāda ombuds.

Apsalons atzīmē, ka sabiedriskā medija tiesībām uz vārda brīvību un redakcionālo neatkarību ir jābūt līdzsvarotām ar to pienākumiem savā darbībā ievērot to normatīvo ietvaru, kas garantē sabiedrības tiesības saņemt patiesu, objektīvu, precīzu, daudzveidīgu un kvalitatīvu informāciju. Šīm sabiedrības tiesībām savukārt, kā norāda ombuds, ir jābūt līdzsvarotām ar tās pienākumu respektēt medija vārda brīvību un redakcionālo neatkarību. "Tikai abu pušu pienākumu un tiesību līdzsvara gadījumā starp pusēm var veidoties abpusēja uzticēšanās," uzsver Apsalons.

Savukārt būtisks uzticēšanās nosacījums, ombuda ieskatā, ir savstarpēja atklātība, kā spēja atklāti skaidrot otrai pusei savu rīcību un tās motīvus, un savstarpēja atvērtība, kā spēja uzklausīt un atzīt otras puses apsvērumus, vērtējumus un konstruktīvu kritiku.

"Sabiedrība un tās medijs ir vienādi atbildīgi par to, lai neveidotos aizdomu, neticības, sazvērestības iespaids, kas provocē savstarpējo neuzticēšanos un tai sekojošo destruktīvu konfrontāciju," teic Apsalons.