Valstij būtu jānodrosina iespēja saņemt daļu medicīnas pakalpojumu sociālās aprūpes rezidencēs, šādu viedokli pauda "Adoro grupas" aprūpes rezidenču operacionālā direktore Žanete Ilziņa, kuras pārstāvētais uzņēmums piedāvā klientiem sociālās aprūpes rezidenču pakalpojumus.
Šobrīd rodas situācija, ka no aprūpes rezidences uz slimnīcu aizvestu cilvēku pēc akūtās problēmas novēršanas atveseļoties sūta nevis atpakaļ uz rezidenci, bet medicīnas aprūpes iestādi, kam ar valsti noslēgts pakalpojuma līgums un kas var atrasties jebkur Latvijā, kur tobrīd ir brīva vieta, apgalvo "Adoro grupas" pārstāve.
Uzņēmumā vērš uzmanību, ka šobrīd arī tādus veselības aprūpes pakalpojumus kā fizioterapiju, vakcināciju, insulīna terapiju, izgulējumu un urīna katetra aprūpi, mākslīgā skābekļa nodrošināšanu un citus uz vietas veic tikai atsevišķās sociālās aprūpes rezidencēs, kas spēj nodrošināt medicīnas personālu. "Adoro grupas" ieskatā, šos pakalpojumus varētu īstenot uz vietas aprūpes rezidencēs plašākā apjomā, ja tam tiktu piešķirts valsts finansējums.
Tas ļautu ne vien atvieglot medicīnas sistēmu un finanšu izmaksas par iekārtām, personālu un transportu, bet arī nodrošināt ātrāku piekļuvi nepieciešamajām procedūrām, izvairoties no nevajadzīgiem vai dublējošiem pakalpojumiem, apgalvo uzņēmumā.
Palielinoties senioru īpatsvaram sabiedrībā, pieaug pieprasījums ne vien pēc medicīniskās aprūpes pakalpojumiem, bet arī pieejamām aprūpes rezidenču vietām - to skaits vēl joprojām visā valstī ir nepietiekams, turklāt izmaksas ir augstas, atzīmē Ilziņa.
Uzņēmuma pārstāvji pauž, ka Latvijā bieži vien medicīniskā un sociālā aprūpe tiek nodalītas, radot situācijas, kad pacienti un viņu ģimenes velta daudz laika, mēģinot koordinēt pakalpojumus no dažādām sistēmām. Arīdzan nepietiekama informācijas apmaiņa starp iestādēm bieži noved pie nesekmīgas aprūpes, kas nenodrošina holistisku pieeju pacienta vajadzībām, izteicās Ilziņa.
Uzņēmumā norāda arī uz nepieciešamību pēc normatīvā regulējuma pārskatīšanas sociālo aprūpes iestāžu klasifikācijā. Pašreiz Latvijā sociālo aprūpes iestāžu iespējas piedāvāt nepieciešamos pamata medicīnas pakalpojumus ierobežo noteikumi par telpu ekspluatāciju atbilstoši sociālās aprūpes vai medicīnas iestādes klasifikācijai, kā arī Nacionālā Veselības dienesta ierobežotais finansējums iepirkumu kārtībā.