Sprūds: Aizsardzības budžets tiks izmantots ar vislielāko atbildību

Ministrs sacīja, ka tā esot bijusi viņa misija jau kopš pirmās šajā amatā nostrādātās dienas. Ministrija uzreiz esot ķērusies klāt "mantotajiem" iepirkumiem, kā arī pastiprinājusi iepirkumu pārraudzības kontroles mehānismu, izveidojot šim nolūkam speciālu struktūrvienību.

"Ir veikts arī būvniecības audits un turpinās šis audits, mēs ļoti skrupulozi ejam cauri šīm pozīcijām un turpināsim iet cauri šīm pozīcijām, lai skatītos konkrēti un izvērtētu, vai nav zināmi sadārdzinājumi," stāstīja Sprūds, piebilstot, ka vairāku objektu būvniecība patlaban ir iepauzēta, lai kārtīgi izvērtētu tēriņu lietderību un pamatojumu.

Viņš vairākkārt uzsvēra, ka pret katru valsts budžeta jeb sabiedrības doto eiro centu nozarei ir jāizturas ar vislielāko atbildību. To ministrija esot darījusi un turpināšot darīt, kaut arī sistēma ir liela un iepirkumu ir ļoti daudz.

Kā ziņots, Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā 2025.gadam aizsardzības stiprināšanai atvēlēti 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Lielākā daļa no nākamā gada aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. AM informē, ka aptuveni 26% no budžeta segs personāla un uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.

Galvenie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana (200,15 miljoni eiro), krasta aizsardzības raķešu iegāde (17,35 miljoni eiro), kā arī kājnieku kaujas mašīnu (111,44 miljoni eiro), artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma (139,61 miljons eiro) iepirkumi.

Bezpilota lidaparātu iegādei paredzēti 20 miljoni eiro. Savukārt mīnmetēju sistēmu, pašgājēju riteņu artilērijas sistēmu un tālās darbības raķešu sistēmu iegādei plānoti 52,84 miljoni eiro.

Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro, informē AM. Lielākais būvniecības projekts NBS vajadzībām ir militārais poligons "Sēlija", kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025.gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas NBS un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.

Vērtējot ģeopolitisko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem, norāda AM. Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, nākamgad tam atvēlot 0,25% no IKP. Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.

Aizsardzības ministrs uzsver, ka aizsardzības spēju stiprināšana ar jauna bruņojuma iegādēm un krājumu papildināšanu ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā atturēt Krieviju no agresijas pret Latviju. Tādēļ šis ir bruņošanās budžets, kur 76% veltīti tieši NBS attīstībai un stiprināšanai, norāda Sprūds. Ministrs skaidro, ka, izmantojot līdz šim lielākos ieguldījumus Latvijas aizsardzībā, tiks sperti konkrēti soļi, lai veicinātu valsts noturību gan pret konvenciāliem, gan hibrīdiem draudiem.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto budžeta ietvaru valsts aizsardzībai 2026.gadā apstiprināti 1,768 miljardi eiro, 2027.gadā - 1,841 miljardi eiro, 2028.gadā - 1, 655 miljardi eiro.