Pašatteikušos personu reģistrā, kurā Latvijas iedzīvotāji var sevi iekļaut, lai netiktu ielaisti azartspēļu vietās un interaktīvajās vietnēs, pašlaik ir 35 500 cilvēku, intervijā aģentūrai LETA sacīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) priekšniece Signe Birne.

Ņemot vērā plānotos ierobežojumus, azartspēļu organizēšana iespējama vien atsevišķās nelielās teritorijās, piemēram, Dreiliņos, Mūkupurvā, pie lidostas un citās ražošanas teritorijās.

Rīgā azartspēles plānots aizliegt organizēt teju visā pilsētā, paredz no jauna izstrādātais Rīgas domes saistošo noteikumu projekts.

Lēmumi par slēgšanu tiks pieņemti tuvāko mēnešu laikā.

Ceturtdien Daugavpils domes sēdē deputāti apstiprināja saistošos noteikumus par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles.

Pilsētā noslēgusies aptauja, kurā varēja izteikt savu viedokli par saistošo noteikumu projektu, kas papildus Azarstpēļu un izložu likumā noteiktajiem ierobežojumiem turpmāk pilsētā noteiks vietas un teritorijas, kurās nebūs atļauts organizēt azartspēles.

Lielākais izaicinājums gan interaktīvo azartspēļu nozarei, gan arī valstij, ir ēnu ekonomikas īpatsvars - Latvijā interaktīvo jeb "online" azartspēļu nozarē tas ir būtiski lielāks nekā kaimiņvalstīs, aģentūrai LETA pauda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) valdes locekle Līga Līce.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz stingrākus azartspēļu ierobežojumus, tostarp paredzot, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būs atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik, kā arī paredzot virkni citu izmaiņu.

Tiks ierobežota arī spēlētāja ilgstoša dalība azartspēlēs vai interaktīvajās azartspēlēs, iespējami samazinot nodarīto kaitējumu indivīda veselībai.