• Sonora,
  • Spīdola
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


IZM piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 12:22, 13.11.2024


Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.


Foto: LETA

Šobrīd 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.

IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.

Savukārt plānotajā monitoringa darbā IZM piedāvā "pēc rotācijas principa" iekļaut to mācību priekšmetu saturu, kas attiecīgajā laikā tiek izteikts kā valsts prioritāte.

Vidusskolas absolventiem ir jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī.

Tagad IZM piedāvā samazināt obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu skaitu līdz diviem obligātajiem optimālā līmeņa eksāmeniem latviešu valodā un matemātikā.

Tāpat vidusskolas beidzējiem būtu jākārto vismaz viens augstākā līmeņa centralizētais eksāmens pēc skolēna izvēles atbilstoši izvēlētajai studiju programmai, tajā skaitā latviešu valodā un matemātikā.

Ministrijas pārstāvji pauda, ka centralizētos eksāmenus optimālajā līmenī latviešu valodā un matemātikā kārto visi skolēni. Turpretim pārējos eksāmenus skolēni izvēlas "ļoti individuāli", atkarībā no studiju programmas un iespējām pretendēt uz budžeta studiju vietām.

IZM piedāvā arī vidusskolā monitoringa darbā "pēc rotācijas principa" iekļaut mācību priekšmeta saturu, kas attiecīgajā laikā tiek izteikts kā valsts prioritāte.

Savukārt profesionālajā izglītībā, atbilstoši IZM piedāvātajam, atteiktos no eksāmena svešvalodā. Audzēkņi tāpat varētu kārtot augstākā līmeņa eksāmenu pēc audzēkņa izvēles atbilstoši izvēlētajai studiju programmai, tai skaitā latviešu valodā un matemātikā.

Profesionālās izglītības audzēkņiem papildus profesionālās kvalifikācijas eksāmenam šobrīd jānokārto centralizētais eksāmens latviešu valodā un svešvalodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, kā arī eksāmens matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.

Iecere vēl nav izdiskutēta ar nozares organizācijām laika trūkuma dēļ, izteicās IZM pārstāvji.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Braže nosauca, kas ir būtiskākais jūras kabeļa bojājumu apstākļu noskaidrošanā

Jūras kabeļa bojājumu apstākļu noskaidrošanā būtiska ir Latvijas sadarbība ar citām NATO sabiedroto valstīm, turklāt Latvija nodrošina krimināltiesisko starptautisko sadarbību ar Eiropas Savienību un citām valstīm, aģentūrai LETA uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Sabiedrība Nedēļas nogalē laiks kļūs vēsāks un sausāks

Sestdien Latvijā vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem, tas atnesīs vēsāku un sausāku gaisu, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Piektdien Vidzemē un Zemgalē ilgstoši līs

Janvāra pēdējā dienā daudzviet Vidzemē un Zemgalē gaidāms ilgstošs lietus, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Ārpolitikas debatēs Saeimā kritizē Latvijas zaļo kursu

Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs opozīcijā esošais parlamentārietis Andris Kulbergs (AS) kritizēja Latvijas "zaļo kursu", norādot, ka klimata mērķi veicina birokrātiju.

Lasiet arī

Interesanti fakti Skolās no svešvalodām pērn biežāk piedāvāts apgūt angļu, krievu un vācu valodu

Vispārizglītojošajās skolās no svešvalodām pagājušajā mācību gadā biežāk tika piedāvāts apgūt angļu, krievu un vācu valodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publikācija "Latvijas statistikas gadagrāmata 2024".

Sabiedrība Samazinājies Latvijas 4.klašu skolēnu sniegums matemātikā un dabaszinātnēs

Latvijas 4.klašu sniegums starptautiskajā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā "TIMSS 2023" joprojām ir nozīmīgi augstāks par pētījuma 58 dalībvalstu vidējiem rādītājiem, tomēr tas ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma ciklu, liecina pētījuma pirmie rezultāti.

Sabiedrība Latvijā pieaugušo iesaiste izglītībā joprojām ir problemātiska

Latvijā pieaugušo iesaiste izglītībā joprojām ir problemātiska un ievērojami atpaliek no 2030.gada mērķrādītāja, izriet no Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojuma "Izglītības un mācību pārskats 2024".

Sabiedrība Latvijā priekšlaicīgi mācības pārtrauc mazāk jauniešu nekā ES vidēji

Latvijā priekšlaicīgi mācības pārtrauc mazāk jauniešu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, un pēdējo desmit gadu laikā šajā rādītājā samazinājusies atšķirība starp dzimumiem, izriet no Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojuma "Izglītības un mācību pārskats 2024".