Bakteriālā iedega šogad konstatēta 35 vietās

VAAD pārstāvji atzīmēja, ka 2024.gada bakteriālās iedegas monitoringa sezona septembra beigās noslēgusies. Pārbaudēs kopumā šogad noņemti 385 paraugi.

Visvairāk perēkļi šogad konstatēti Zemgalē - Jelgavas, Dobeles un Bauskas novados, kur kopā konstatēti 17 perēkļi. Savukārt Pierīgas reģionā, tostarp Tukuma novadā, Ķekavas novadā un Rīgā konstatēti desmit perēkļi, Kurzemē, tostarp Kuldīgas un Ventspils novados - četri, Latgalē, Augšdaugavas novadā - trīs, bet Vidzemē, Cēsīs - viens perēklis.

Dienesta pārstāvji akcentēja, ka šogad pirmo reizi kopš apsekojumu sākuma 2007.gadā slimība konstatēta arī Vidzemē, kur tā ievazāta ar inficētu stādu. Visvairāk pārbaužu šogad veikts Zemgalē un Kurzemē, jo tur atrodas lielākā daļa iepriekšējo gadu perēkļu un to buferzonu.

Tāpat VAAD pārstāvji norādīja, ka daudz operatīvo pārbaužu bija jāveic arī Pierīgas reģionā, kur augu infekcijas gadījumi atklāti pēc divu gadu pārtraukuma. Savukārt Latgale pēc veikto pārbaužu skaita šogad bija ceturtajā vietā, bet vismazāk pārbaužu veikts Vidzemē.

Sešos gadījumos jaunie perēkļi atklāti, pateicoties īpašnieku vai apsaimniekotāju ziņojumiem par kokiem ar bakteriālās iedegas vizuālajām pazīmēm piemājas dārzos un apstādījumos.

Kopš bakteriālās iedegas apsekojumu sākuma 2007.gadā, Latvijā šogad konstatēts otrais lielākais perēkļu skaits. Tomēr VAAD pārstāvji atzīmēja, ka nav novērojama viennozīmīgi negatīva slimības izplatības tendence, piemēram, 2020.gadā Latvijā konstatēti 53 bakteriālās iedegas perēkļi, 2021.gadā - 31, 2022.gadā - 20, bet pērn visā Latvijā bija tikai septiņi perēkļi.

Dienesta pārstāvji skaidro, ka 2024.gada veģetācijas sezonas sākums, kuram bija raksturīgs silts un mitrs laiks, bija ļoti labvēlīgs bakteriālās iedegas straujai attīstībai. Paraugi, kuros baktērija konstatēta, šogad ievākti jau no 26.jūnija, kamēr iepriekšējos divos gados pirmie pozitīvie paraugi noņemti pēc 26.jūlija.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.