Senpilsēta Aizpute plāno, kā attīstīties līdz 2040. gadam (+VIDEO)

2024.gada 27.oktobrī no plkst.12.00 līdz 14.00 Aizputes Kultūras namā, Atmodas ielā 16, notiks kopienas izstrādātās koncepcijas "Aizpute 2040" prezentācija. Pasākumu "Kādai būt Aizputei 2040.gadā?" vadīs Maija Kalniņa, ar Aizputes vēstures būtiskiem pagrieziena punktiem iepazīstinās Signe Pucena, par darbu pie koncepcijas izstrādes stāstīs Līga Lindenbauma, savukārt koncepciju "Aizpute 2040" prezentēs Andris Tauriņš.

Aizputes vēsturiskā mantojuma saglabāšanas kopienas mērķis, izstrādājot Aizputes attīstības un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas koncepciju "Aizpute 2040", ir veidot Aizputi par drošu, ērtu un patīkamu dzīves telpu pilnvērtīgai ikdienai un atpūtai dažādām paaudzēm. Lai īstenotu šo mērķi un iedzīvotāju ieteikumus, turpmākajos gados biedrība plāno cieši sadarboties ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot, lai koncepcija "Aizpute 2040" iedvesmo pašvaldību labiekārtojumus un investīcijas ieguldīt saskaņā ar kopienas redzējumu.

"Koncepcijas "Aizpute 2040" izveide ir būtiska, lai pašvaldība un iedzīvotāji varētu plānot un saskaņoti īstenot ieceres par pilsētas attīstību, piemēram, ieguldījumiem infrastruktūrā un nekustamajos īpašumos. Vēlamies aktīvi iesaistīt visu sabiedrību lēmumu pieņemšanā un radīt izpratni par vērtīgā Aizputes kultūras mantojuma saglabāšanu. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot pilsētu, kurā katrs no mums vēlas dzīvot un attīstīties," norāda Aizputes Renesanses biedrības valdes loceklis Andris Tauriņš.

Koncepcijas izstrādes laikā Aizputes Renesanses biedrība veica Aizputes vēstures apkopojumu, organizēja domnīcas ar iedzīvotājiem, apkopoja iedzīvotāju priekšlikumus, kas izteikti arī iepriekšējā gadā, analizēja Dienvidkurzemes novada pašvaldības dokumentus un konsultējās ar domes pārstāvjiem.

Aizpute ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, par kuru ziņas ir atrodamas jau no 1378. g. Kā apdzīvota vietā tā izveidojās Tebras krastos (Rīgas-Prūsijas ceļa mala), kur savulaik atradusies kuršu zemes Bandavas nocietināta koka pils Beida. Viduslaikos Aizpute bija Kurzemes bīskapijas centrs. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g., Aizputē uz dzīvi apmetās ebreji. Šodien ceļotājus Aizputē visvairāk piesaista saglabājusies senā pilsētvide, pilsētas vēsturiskais centrs un pilsdrupas.