Latvija īsteno vienu no kvalitatīvākajiem nacionālajiem pretkorupcijas pasākumu plāniem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs, atsaucoties uz OECD tiešsaistes izdevuma "Pretkorupcijas un integritātes perspektīvas 2024" novērtējumu, savu darbu vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Kā informē KNAB, OECD vērtējumā Latvijas uzrādītais augstākais sniegums darbā ar pretkorupcijas stratēģiju pamatojams ar stratēģisko plānošanu un KNAB kā vadošās pretkorupcijas iestādes izstrādāto politikas plānošanas dokumentu - Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.-2025.gadam. Tas ietver 49 dažādus pasākumus ar izrietošiem darba uzdevumiem cīņā ar korupciju, un to īstenošanā atbildīgas ir vairākas publiskā sektora institūcijas.
Līdztekus tam Latvija ir viena no astoņām OECD dalībvalstīm, kurā darbojas valsts amatpersonu deklarāciju sistēma un kura pārbauda gan valsts augstāko, gan citu amatpersonu ienākumus, mantisko stāvokli un darījumus. Šai sistēmai, kuras pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests, ir pastarpināta sasaiste ar interešu konflikta novēršanas regulējumu, kura uzraudzību veic KNAB.
VID vai sabiedrība, konstatējot kādu šī regulējuma pārkāpumu, var informēt KNAB, kas attiecīgo informāciju izvērtē. Cita starpā Latvijā ieviestie deklarāciju pārbaudes mehānismi ļauj identificēt nepamatotas vai nelikumīgas iedzīvošanās iespējas, sekojot līdzi valsts amatpersonu finanšu plūsmai, tajā skaitā, vai amatpersonas rīcībā ir bijuši pietiekoši ienākumi vai uzkrājumi, lai veiktu kādu darījumu, piemēram, iegādātos nekustamo īpašumu.
Tāpat Latvija ir viena no retajām OECD dalībvalstīm, kurā ir ieviests tā saucamais atdzišanas periods, kad valsts amatpersonai divus gadus pēc tiesisko attiecību izbeigšanas ir aizliegts ieņemt amatus organizācijās, uz kurām savulaik amata pildīšanas laikā pieņemti lēmumi vai veiktas kādas citas darbības, klāsta KNAB. Šis ierobežojums attiecas arī uz darbībām pret valsts amatpersonas laulāto vai partneri. Šādu ierobežojumu mērķis ir novērst interešu konflikta riskus un mazināt riskus, ka bijusī valsts amatpersona, savtīgu mērķu vadīta, varētu izmantot informāciju, kura bijusi viņas rīcībā amata pienākumu pildīšanas laikā.
Pēc KNAB sniegtās informācijas, starptautiskā organizācija savā izdevumā Latviju ir iekļāvusi to OECD dalībvalstu vidū, kurās ir obligāta prasība publiskas personas institūcijām ieviest iekšējo pretkorupcijas kontroles sistēmu, proti, pretkorupcijas mehānismu, kas cita starpā var pasargāt organizācijas no iekļūšanas korupcijas skandālos un interešu konflikta pārkāpumos.