Baltijā vecākās paaudzes ar skepsi raugās uz vides datiem un prognozēm

Vides problēmas par pārvērtētām uzskata arī 26,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 32,9% respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, liecina aptaujas dati.

"Jaunākajām paaudzēm globālās vides problēmas tika aktualizētas skolā, taču vecākajām paaudzēm videi nav bijusi būtiska vieta mācību programmas dienaskārtībā", rezultātus skaidro "Latvijas zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka vecākās paaudzes ar skepsi raugās uz aktuālajiem vides datiem un prognozēm.

Salīdzinot zaļos paradumus Latvijā starp jaunāko paaudzi (15 līdz 35 gadi) un vecāko paaudzi (50 līdz 65 un vairāk gadi), ir novērojamas atšķirības pieejā videi draudzīgiem risinājumiem un attieksmē pret ilgtspējību. Jaunākā paaudze biežāk iesaistās videi draudzīgās aktivitātēs, izvēlas produktus, kas pozicionēti kā ilgtspējīgi, pat ja tas nozīmē augstākas cenas. Tāpat jaunākās paaudzes aktīvi cenšas integrēt ilgtspējību ikdienas dzīvē, izmantojot tehnoloģijas un jaunus risinājumus. Savukārt vecākās paaudzes paradumi bieži sakņojas tradicionālā dzīvesveidā, piemēram, ūdens un elektrība taupīšanā un kvalitatīvu, ilgtermiņā lietojamu preču lietošanā, vēsta "Latvijas zaļā punkta" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka, lai gan vecākās paaudzes nereti atbalsta ilgtspējīgus risinājumus, to galvenā motivācija biežāk saistīta ar praktiskumu un izmaksu samazināšanu, nevis globālās vides problēmu risināšanu.

Aptaujas dati liecina, ka 36,7% Latvijas patērētāju ir gatavi piemaksāt par precēm ar pārstrādājamu vai atkārtoti izmantojamu iepakojumu, Lietuvā piemaksāt ir gatavi 45,6% un Igaunijā 42,1%. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekš veiktajām aptaujām, ir novērojams kritums, vēsta uzņēmuma pārstāvji.

2020.gadā par videi draudzīgu iepakojumu piemaksāt bija gatavi 44,20% Latvijas iedzīvotāju, savukārt Igaunijā 2021.gadā tie bija 50%, liecina aptaujas dati.

Pirms pieciem gadiem Latvijas iedzīvotāji bija gatavāki veikt videi draudzīgākas izvēles un ieguldīt vairāk resursu zaļajos risinājumos nekā tagad, un tas potenciāli saistīts ar inflāciju un ģeopolitisko situācija pasaulē, vēsta Zakulis.