Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem

Sabiedrība
LETA 09:48, 03.10.2024 0

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

 
Foto: Facebook

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.

Krasta līnijas izmaiņas ietekmē piekrastes zemūdens nogāzes un pludmales stāvums, tādēļ vietās, kur vēsturiski novērota erozija, ne vienmēr prognozētas lielākās izmaiņas nākotnē. Piemēram, Jūrkalnes apkārtnē, ņemot vērā stāvo nogāzes leņķi un pludmales stāvkrastu, krasta līnijas izmaiņas nākotnē varētu nepārsniegt 21-33 metrus.

Atbilstoši nelielām klimata pārmaiņām 2100.gadā Latvijas piekraste varētu atkāpties par vidēji 47 metriem, atbilstoši vidējām klimata pārmaiņām - par 61 metru, savukārt būtisku klimata pārmaiņu gadījumā - par 72 metriem.

Ziņojuma autori Viesturs Zandersons, Valters Žeizis, Jānis Lapinskis un Andris Vīksna uzsver, ka nākotnes prognozes uzskatāmas par indikatīvām. Precīzāku prognožu izveidei nepieciešami plašāki hidrodinamiskie sanešu plūsmu modeļi, kas spētu labāk raksturot pludmaļu attīstību, ņemot vērā ietekmi no tādiem mainīgiem faktoriem kā ūdens līmenis, sanešu plūsmas, viļņi, piekrastes veģetācija un arī dažādi cilvēku īstenoti krasta aizsardzības pasākumi.

Laika posmā no 2017. līdz 2022.gadam vairāk nekā 55% Latvijas piekrastes - 270 kilometru garumā - novērota krasta atkāpšanās ar vidējo atkāpšanās ātrumu 1,46 metri gadā. Atlikušajā piekrastē, vairāk nekā 220 kilometros, novērota krasta uzskalošana ar vidējo ātrumu 1,41 metri gadā.

Lielākajā daļā Latvijas pludmaļu vērojamas nelielas krasta izmaiņas - mazākas par diviem metriem gadā. Īpaši straujas izmaiņas, kas pārsniedz piecus metrus gadā, notiek tikai 13 kilometru garumā, septiņos no tiem vērojama strauja krasta atkāpšanās, savukārt sešu kilometru garumā notiek strauja krasta uzvirzīšanās.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Vēss laiks var saglabāties līdz mēneša vidum

Nedēļas nogale Latvijā būs auksta, sestdien daudzviet gaidāms sniegputenis, un vēss laiks ar periodisku snigšanu var turpināties līdz Lieldienu nedēļai, liecina pašreizējās prognozes.

Sabiedrība Visā Latvijā notiks «Ēnu diena»

Šodien visā Latvijā norisināsies Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem "Ēnu diena", aģentūru LETA informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Sabiedrība Šodien notiks konference par neatkarību un latvisko garu (+VIDEO)

4.maija Deklarācija ir balstīta uz valsts nepārtrauktības doktrīnu, kā arī starptautisko tiesību normām.

Sabiedrība Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās

Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lasiet arī

Pasaule Panāk vienošanos par 1,3 trilj. dolāru ikgadēju atvēlēšanu nabadzīgajām valstīm

ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP29) Baku svētdien panākta vienošanās līdz 2035.gadam ik gadu nabadzīgākajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām atvēlēt 1,3 triljonus ASV dolāru, no kuriem vismaz 300 miljardus segs industriāli attīstītās valstis.

Sabiedrība Izstrādās atbalsta sistēmu Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU) un Vidzemes augstskolu (ViA) veidos vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām, aģentūru LETA informēja RTU.

Pasaule Cilvēktiesību tiesa nosoda Šveici par kūtrumu cīņā ar klimata pārmaiņām

Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidījusi sešu portugāļu jauniešu un kādas Francijas pilsētas mēra prasības, kuru mērķis bija piespiest valstis samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, taču atbalstīja līdzīgu prasību pret Šveici, secinot, ka Šveice nav darījusi pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.

Interesanti fakti Liepājā pārspēts 99 gadus sens siltuma rekords

Piektdienas pēcpusdienā Liepājā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,1 grādam, pārspējot 1925.gada rekordu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.