Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem

Sabiedrība
LETA 09:48, 03.10.2024 0

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

 
Foto: Facebook

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.

Krasta līnijas izmaiņas ietekmē piekrastes zemūdens nogāzes un pludmales stāvums, tādēļ vietās, kur vēsturiski novērota erozija, ne vienmēr prognozētas lielākās izmaiņas nākotnē. Piemēram, Jūrkalnes apkārtnē, ņemot vērā stāvo nogāzes leņķi un pludmales stāvkrastu, krasta līnijas izmaiņas nākotnē varētu nepārsniegt 21-33 metrus.

Atbilstoši nelielām klimata pārmaiņām 2100.gadā Latvijas piekraste varētu atkāpties par vidēji 47 metriem, atbilstoši vidējām klimata pārmaiņām - par 61 metru, savukārt būtisku klimata pārmaiņu gadījumā - par 72 metriem.

Ziņojuma autori Viesturs Zandersons, Valters Žeizis, Jānis Lapinskis un Andris Vīksna uzsver, ka nākotnes prognozes uzskatāmas par indikatīvām. Precīzāku prognožu izveidei nepieciešami plašāki hidrodinamiskie sanešu plūsmu modeļi, kas spētu labāk raksturot pludmaļu attīstību, ņemot vērā ietekmi no tādiem mainīgiem faktoriem kā ūdens līmenis, sanešu plūsmas, viļņi, piekrastes veģetācija un arī dažādi cilvēku īstenoti krasta aizsardzības pasākumi.

Laika posmā no 2017. līdz 2022.gadam vairāk nekā 55% Latvijas piekrastes - 270 kilometru garumā - novērota krasta atkāpšanās ar vidējo atkāpšanās ātrumu 1,46 metri gadā. Atlikušajā piekrastē, vairāk nekā 220 kilometros, novērota krasta uzskalošana ar vidējo ātrumu 1,41 metri gadā.

Lielākajā daļā Latvijas pludmaļu vērojamas nelielas krasta izmaiņas - mazākas par diviem metriem gadā. Īpaši straujas izmaiņas, kas pārsniedz piecus metrus gadā, notiek tikai 13 kilometru garumā, septiņos no tiem vērojama strauja krasta atkāpšanās, savukārt sešu kilometru garumā notiek strauja krasta uzvirzīšanās.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība ZZS aicina rast risinājumu drukātās preses piegādes nodrošināšanai

Par preses piegādes tarifu pieaugumu un tā ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu ZZS aicina diskutēt šodien, sadarbības padomes sēdē.

Sabiedrība Vairāk nekā 250 000 Latvijas pilsoņu dzīvo ārvalstīs

Šā gada 1.jūlijā 250 599 Latvijas pilsoņu savu dzīvesvietu bija norādījuši ārvalstīs, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija.

Sabiedrība Par partijas "Austošā saule Latvijai" priekšsēdētāju ievēlēts Zeltīts

Par partijas "Austošā saule Latvijai" priekšsēdētāju ievēlēts tās dibināšanas iniciators Raivis Zeltīts, kurš savulaik bija Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretārs un valdes loceklis, kā arī partijas jauniešu organizācijas vadītājs.

Sabiedrība NATO kuģi patrulē Rīgas jūras līcī Krievijas manevru laikā (+VIDEO)

SNMG1 ir viena no četram pastāvīgajām Jūras spēku grupām.

Lasiet arī

Ekonomika Līdz 2050. gadam digitālās tehnoloģijas samazinās emisijas par 20% (+VIDEO)

Lietu interneta tīkls ļauj uzraudzīt dažādas sistēmas, piemēram, ūdens un elektrība skaitītājus, siltuma regulēšanas un ēku drošības sensorus.

Sabiedrība Šogad pirmo reizi globālās temperatūras pieaugums varētu pārsniegt 1,5 grādus

Pagājušais mēnesis bija otrais siltākais novembris pasaulē kopš novērojumu sākuma, un, ja vien nenotiks neiespējamais, 2024.gads būs pirmais gads, kad tiks pārsniegts 1,5 grādu pēc Celsija skalas temperatūras pieaugums, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.

Ekonomika Kūdra kā ekonomiskais resurss subsīdijās saņēms gandrīz 6 miljonu eiro (+VIDEO)

Tādējādi tiks mazināti klimata pārmaiņu riski un veicināta sociālekonomisko seku mazināšana Latvijā.

Pasaule Panāk vienošanos par 1,3 trilj. dolāru ikgadēju atvēlēšanu nabadzīgajām valstīm

ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP29) Baku svētdien panākta vienošanās līdz 2035.gadam ik gadu nabadzīgākajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām atvēlēt 1,3 triljonus ASV dolāru, no kuriem vismaz 300 miljardus segs industriāli attīstītās valstis.