• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pašvaldībām 2025. gadā paredzēts pieaugums 234,8 miljonu eiro apmērā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 18:05, 25.09.2024


Piedāvāts arī saglabāt pašvaldībām iespēju īstenot savus noteiktos prioritāros investīciju projektus atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Šiem projektiem katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspisētai kā galvaspilsētai – 6 miljonu eiro apmērā.


finanšu ministrijas foto

Trešdien, 25. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un pašvaldību pārstāvjiem, lai diskutētu par Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025. -2027. gadam projektu.

Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu un nodokļu izmaiņu kompensācijas pieaugums, tai skaitā 2025. gadam paredzēts pieaugums 234,8 miljonu eiro apmērā jeb 10,5%, salīdzinot ar 2024. gada plānu. Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai. Vienlaicīgi valdība plāno arī turpmāk pašvaldībām garantēt IIN prognozes izpildi pilnā apmērā. Jāatzīmē, ka IIN ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2025. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

“Ikgadējās sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību ir ļoti būtisks elements budžeta veidošanas procesā, un tās nav bijušas vieglas. Šodien ar savienību panācām vienošanos par pašvaldību attīstībai būtiskajām prioritātēm, mērķiem un nosacījumiem, plānojot aizņēmumus. Pašvaldības atzinīgi novērtēja plānoto papildu finansējumu 2 miljonu eiro apmērā ES ārējās robežas drošības stiprināšanai - Augšdaugavas, Alūksnes, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadiem. Pārrunājām arī izmaiņas ES ekonomiskās pārvaldības modelī un publiskās pārvaldes efektivizēšanā,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

FM ar pašvaldībām diskutēja arī par Eiropas Savienības (ES) pieņemtajām izmaiņām ekonomikas pārvaldības sistēmā un to ietekmi uz pašvaldību budžetu veidošanas principiem. Jaunie ES ekonomikas pārvaldības noteikumi ļauj solidāri uzņemties rūpes par izdevumu sabalansēšanu ar valsts finansiālajām iespējām. Vienlaikus, lai nodrošinātu pieļaujamo izdevumu pieaugumu līmeni vispārējai valdībai, izdevumu pieaugumu jākontrolē visos vispārējās valdības budžeta līmeņos, tai skaitā pašvaldību līmenī. Lai iekļautos jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā, visiem vispārējās valdības apakšlīmeņiem ir jāturpina darbs pie pārvaldības procesu efektivizācijas. Puses apņēmās kvalitatīvi izdiskutēt plānotās izmaiņas un to ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Tikšanās laikā panākta vienošanās 2025. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) kārtību, vienlaikus ir jāturpina darbs pie priekšlikumiem PFI sistēmas izmaiņām. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu ES ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,3% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto. FM sagatavotais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā ES ārējās robežas piecām pašvaldībām tiek piedāvāts sadalīt dotāciju proporcionāli katras pašvaldības ārējās robežas kilometru garumam 2 miljonu eiro apmērā. Vienlaicīgi LPS aicināja palielināt valsts budžeta dotāciju PFI fondam par 40 miljoniem eiro.

Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai. Tiek saglabāti 2024. gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Sabiedrība Šogad ir mazāk gadījumu, kuros bērni guvuši traumas

Šī gada pirmajā pusgadā bērnu traumu gadījumu skaits ir par 150 mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Lasiet arī

Kultūra Sākas atkārtota Maskavas nama izsole ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu

Šodien sākas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ceturtā pēc kārtas izsole, kurā tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, piedāvā iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Ekonomika Budžeta izdevumu pārskatīšanā iesaistīsies sociālie un sadarbības partneri

Budžeta izdevumu pārskatīšanas process turpināsies ciešā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, un tiks meklēti līdzsvaroti risinājumi, kas ņemtu vērā gan fiskālos ierobežojumus, gan nozaru vajadzības, trešdien vienojās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē.

Ekonomika Vienkāršos PVN atmaksas procesu trešo valstu PVN maksātājiem

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procesa efektivitātes uzlabošanu, vienkāršojot iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, un samazinot trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības (ES) teritorijā, iesniedzamo dokumentu apjomu.

Ekonomika Piektdien Latvija saņems trešo Atveseļošanas fonda maksājumu - 293 miljonu eiro

Piektdien, 9.maijā, Latvija saņems trešo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).