Apvienotais saraksts sagatavojis grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība ir aktuāls sabiedrības darba kārtības jautājums. Šajā sistēmā saskatāmas būtiskas negācijas, kas ir steidzami jārisina, neaprobežojoties tikai ar simboliskiem vai kosmētiskiem normatīvo tiesību aktu grozījumiem.
Sabiedrības interešu aizsardzība kapitālsabiedrībās tiek nodrošināta nepilnvērtīgi, ministrijām neuzņemoties atbildību par tām padoto kapitālsabiedrību darbu.
Arī Ministru kabinets kopumā neuzņemas atbildību par šo kapitālsabiedrību vadību, nespējot formulēt nedz to stratēģiskos mērķus, nedz kvalitatīvi īstenot to darbības koordināciju, uzturot nepareizu pozīciju, ka valdībai par tām nav nekādas teikšanas, jo politiķiem nav jāiejaucas komercdarbībā.
Praksē iepriekš minētais ir izraisījis situāciju, ka kapitālsabiedrības darbojas pašplūsmā, nepamatoti konkurējot ar privātajiem uzņēmējiem, tostarp arī haotiskā pārvaldības modelī.
Padomes ir kļuvušas par birokrātiskiem kapitālsabiedrību valžu turpinājumiem, bieži vien sabiedrībai pat objektīvi nespējot pamatot, kāpēc šāda institūcija attiecīgajā kapitālsabiedrībā vispār ir nepieciešama.
Turklāt daudzu kapitālsabiedrību padomes ir kļuvušas par atsevišķu ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu vadītāju formālām papildu darbavietām, tostarp vienas ministrijas nozares ietvaros, kurās tiek maksāta otra alga, vienlaikus dodot kapitālsabiedrību pārvaldībā nenozīmīgu ieguldījumu. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par 2023.gada rezultātiem tika secināts, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs ieceļ pamatā vienus un tos pašus cilvēkus, nereti arī ministriju atbildīgos ierēdņus un citu iestāžu vadītājus.
Lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbu, vairotu lēmumu pieņēmēju atbildību un ietaupītu nozīmīgus finanšu līdzekļus, AS deputāti ir sagatavojuši un iesnieguši grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz likuma pārejas noteikumus papildināt ar jaunu normu, no kuras izriet:
1) uzdevums Ministru kabinetam un attiecīgo pašvaldību domēm līdz 2024.gada 31.decembrim izvērtēt to atbildībā esošo publisko kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību darbību;
2) izvērtējuma ietvaros izlemt, vai attiecīgajā publiskajā kapitālsabiedrībā vai publiski privātajā kapitālsabiedrībā ir jāsaglabā padome, un, ja tā nav vajadzīga, to likvidēt;
3) pieņemot lēmumu saglabāt attiecīgajā kapitālsabiedrībā padomes institūciju, katrā šādā gadījumā gan Ministru kabinetam, gan pašvaldības domei nolemt par iespējamo padomes locekļu skaita un to atlīdzības apmēra samazināšanu.