Trīs jaunas zinātnieces Latvijā saņēmušas prestižu stipendiju (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 15:51, 05.09.2024 0

Daudzsološas pētniecības jomas ir fizika, bioloģija un valodniecība.

 

Latvijas Zinātņu akadēmijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konkursa “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024” Latvijā ir ieguvušas trīs jaunās zinātnieces – Daniela Godiņa, Anne Sauka un Līga Ignatāne.

Stipendiju konkursu Latvijā rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu. Latvijā stipendijai bija pieteikušās 63 pretendentes. 50 pieteikumi tika saņemti dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā, bet 13 pieteikumi – humanitāro un sociālo zinātņu jomā, rakstīja vietne "Labs of Latvia".

“Ar gandarījumu varu atzīmēt ļoti augsto pieteikto pētniecisko projektu līmeni un sagaidāmo rezultātu nozīmību Latvijas zinātnes attīstībā. Varam būt lepni arī par to, ka Latvijas zinātnieces par spīti visām grūtībām ir spējušas kļūt par nozīmīgām spēlētājām ne tikai Latvijas zinātniskajā kopienā, bet arī sekmīgi iekļauties starptautiskajā pētnieciskajā vidē,” uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Daniela Godiņa

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Biorafinēšanas laboratorijā Dr. chem. Daniela Godiņa sāka strādāt 2014. gadā, paralēli studējot dabaszinātņu programmā Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē.

Institūtā tika izstrādāts bakalaura darbs “Bērza tāss etanola ekstraktvielu pamatkomponentu stabilitātes pētījumi” un maģistra darbs “No biomasas iegūta levoglikozenona un tā degradācijas produktu noteikšana ātrās pirolīzes produktos, izmantojot UHPLC-UV-QDa sistēmu”. Doktorantūras studijas Daniela pabeidza LU Ķīmijas fakultātē, tās savienojot ar darbu LVĶKI. Promocijas darba “Latvijā augoša bērza (Betula pendula) biomasas valorizācijas produktu raksturošana un procesu optimizācija”, kas tika aizstāvēts kā 9 SCOPUS indeksētu publikāciju kopa, mērķis bija veicināt bērza biomasas – gan koksnes, gan mizas – pilnīgu valorizāciju augstas pievienotās vērtības produktos un izstrādāt šo iegūto produktu analītisko metožu kopu pārstrādes produktu kvalitātes kontrolei.

Kopumā Daniela ir piedalījusies 13, galvenokārt ERAF un ERANET, projektu izpildē. Līdztekus darbam zinātniskajos projektos un promocijas darba izstrādei, 2022. gada janvārī Daniela nodibināja LVKĶI Studentu padomi un ir tās priekšsēdētāja. Daniela ir arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre un “Nucleate Latvia” vadītāja. Uzstāšanās vairākos pasākumos, piemēram, “Deep Tech Atelier” un sarunu festivālā “Lampa”, Danielai devusi iespēju dalīties ar pieredzi par zinātni un zinātnes komunikāciju. Daniela regulāri publicējas zinātniskos žurnālos, piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī dodas pieredzes apmaiņas braucienos.

Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē tiks izmantota plānotā projekta “Bio-polimēru sorbentu sintēze no ekstraktvielām un suberīna depolimerizācijas produktiem, kas iegūti no bērza mizas” izstrādē, kas sniegs vērtīgas atziņas vides zinātnē un analītiskajā ķīmijā, veicinot sadarbību un sekmējot ilgtspējīgu attīstību.

Anne Sauka

Dr. phil. Anne Sauka ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadošā pētniece un asociētā profesore ētikā.

Annes Saukas intereses filozofijā ir pamatā saistītas ar vides filozofijas un ētikas, biofilozofijas, ķermeņa fenomenoloģijas un jaunā materiālisma jomām. Projektā Anne Sauka akcentē humanitāro zinātņu nozīmi un ieguldījumu ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanā, sevišķi, meklējot ētiskos risinājumus cilvēka un dabas attiecību uzlabošanai. Pētniece uzsver, ka dzīvoto materialitāti, proti, vidi ap mums un mūsos būtiski ietekmē arī cilvēku vērtības, prakses un attieksmes – un tātad arī dominējošie naratīvi jeb stāsti, ko stāstām par pasauli. Šis vadmotīvs virza pētnieces interesi meklēt jaunus un jau pastāvošus, bet marginalizētus stāstus, kas atspoguļo mūsu pieredzi attiecībās ar pasauli, lai aprakstītu un pieredzētu attiecības ar dabu nehierarhiskā un simbiotiskā veidā.

Piešķirtās stipendijas ietvaros Anne Sauka strādās pie projekta “Dzīvība, vide un situētas zināšanas: Baltu mitoloģija kā zināšanu avots vides filozofijā”. Projektā pētniece apsvērs folkloras kā situētu, kopienas pieredzi atainojošu zināšanu nozīmi vides filozofijā, tostarp iezīmējot filozofiju un folkloru kā savstarpēji papildinošas jomas.

Līga Ignatāne

Mg. Līga Ignatāne kopš 2015. gada ir pētniece Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā (LU CFI) un zinātņu doktora grāda kandidāte. Viņas disertācijas tēma ir vērsta un nanostruktūru izgatavošanu ar fokusēto jonu staru. Jaunākās paaudzes duālo staru mikroskopa pieejamība tepat Latvijā un arvien ciešākā sadarbība ar biologiem ļauj veidot jaunus un precīzākus risinājumus dažādu vielu noteikšanā pat mazā koncentrācijā.

Maģistratūras laikā Līga strādāja par fizikas skolotāju Valmieras Valsts ģimnāzijā, savukārt doktorantūras laikā pusslodzē strādāja par Taivānas un Baltijas valstu fizikas pētījumu centra koordinatori. Līga atzīst, ka iegūtā stipendija ir augsts novērtējums par līdzšinējo zinātnisko darbu, kā arī finansiāls atspaids, kas viņai palīdzēs vairāk laika veltīt disertācijas tematikai.

Iedrošina izvēlēties zinātnieces profesiju

Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām jūnijā izsludināja kopīgu stipendiju konkursu zinātniecēm “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024”. Deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems 7000 eiro stipendiju. Stipendijas mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces, lai viņas varētu veidot karjeru zinātniskās pētniecības jomā Baltijas valstīs, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

“Lai Baltijas valstu stipendija zinātniecēm ir augsne jaunām idejām un atklājumiem sabiedrības izaugsmei un palīdz turpināt uzsākto ceļu pētniecībā,” novēl UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Iepriekš ilgus gadus līdzīgu atbalsta programmu zinātniecēm, kuras nosaukums bija “Sievietēm zinātnē”, īstenoja “L`Oréal” sadarbībā ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zinātņu akadēmijām un UNESCO nacionālajām komisijām. Kopš 2005. gada, kad programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā saņēma 57 Latvijas zinātnieces. 2023. gada programmā pieteicās 36 jaunās zinātnieces no Latvijas – 17 zinātņu doktores un 19 doktorantes, rakstīja "Labs of Latvia".

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ražas atšķirība starp agrāk un vēlāk iestādītiem kartupeļiem varētu būt neliela

Ražas atšķirība starp agrāk un vēlāk iestādītiem kartupeļiem varētu būt neliela, jo, kartupeļus tuvākajā laikā iestādot siltā zemē, tie ātri sadīgs, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Sabiedrība ES nosaka jaunas sankcijas pret Krieviju

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē.

Sabiedrība Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidējā izglītībā

Šodien stājas spēkā vakar vakarā izsludinātie grozījumi Izglītības likumā, kas ļaus skolēniem atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā.

Sabiedrība Mācībās pretgaisa aizsardzības vienības pilnveidos sadarbību pie Rīgas HES

No 26.maija līdz 28.maijam Ķeguma, Salaspils un Ķekavas novadu apkaimēs norisināsies Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku organizētas militārās mācības "Latvian Shield 25", aģentūru LETA informēja Gaisa spēki.

Lasiet arī

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.

Ekonomika Inovācijas: Latvijas zinātnieki ir iemācījušies iegūt fosforu no ūdens (+VIDEO)

Projekta īstenošanas laikā tiek izstrādāti ieteikumi tehnoloģijas mērogošanai un komercializācijai.

Ekonomika LZA prezidents: Latvijai nav savas Silīcija ielejas, bet tādai ir jābūt (+VIDEO)

Varas iestādes interesi par akadēmijas ēku nav izteikušas.