• Aina,
  • Anete
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Trīs jaunas zinātnieces Latvijā saņēmušas prestižu stipendiju (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 15:51, 05.09.2024


Daudzsološas pētniecības jomas ir fizika, bioloģija un valodniecība.


Maģistrantes studē augstās tehnoloģijas.


Latvijas Zinātņu akadēmijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konkursa “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024” Latvijā ir ieguvušas trīs jaunās zinātnieces – Daniela Godiņa, Anne Sauka un Līga Ignatāne.

Stipendiju konkursu Latvijā rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu. Latvijā stipendijai bija pieteikušās 63 pretendentes. 50 pieteikumi tika saņemti dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā, bet 13 pieteikumi – humanitāro un sociālo zinātņu jomā, rakstīja vietne "Labs of Latvia".

“Ar gandarījumu varu atzīmēt ļoti augsto pieteikto pētniecisko projektu līmeni un sagaidāmo rezultātu nozīmību Latvijas zinātnes attīstībā. Varam būt lepni arī par to, ka Latvijas zinātnieces par spīti visām grūtībām ir spējušas kļūt par nozīmīgām spēlētājām ne tikai Latvijas zinātniskajā kopienā, bet arī sekmīgi iekļauties starptautiskajā pētnieciskajā vidē,” uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Daniela Godiņa

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Biorafinēšanas laboratorijā Dr. chem. Daniela Godiņa sāka strādāt 2014. gadā, paralēli studējot dabaszinātņu programmā Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē.

Institūtā tika izstrādāts bakalaura darbs “Bērza tāss etanola ekstraktvielu pamatkomponentu stabilitātes pētījumi” un maģistra darbs “No biomasas iegūta levoglikozenona un tā degradācijas produktu noteikšana ātrās pirolīzes produktos, izmantojot UHPLC-UV-QDa sistēmu”. Doktorantūras studijas Daniela pabeidza LU Ķīmijas fakultātē, tās savienojot ar darbu LVĶKI. Promocijas darba “Latvijā augoša bērza (Betula pendula) biomasas valorizācijas produktu raksturošana un procesu optimizācija”, kas tika aizstāvēts kā 9 SCOPUS indeksētu publikāciju kopa, mērķis bija veicināt bērza biomasas – gan koksnes, gan mizas – pilnīgu valorizāciju augstas pievienotās vērtības produktos un izstrādāt šo iegūto produktu analītisko metožu kopu pārstrādes produktu kvalitātes kontrolei.

Kopumā Daniela ir piedalījusies 13, galvenokārt ERAF un ERANET, projektu izpildē. Līdztekus darbam zinātniskajos projektos un promocijas darba izstrādei, 2022. gada janvārī Daniela nodibināja LVKĶI Studentu padomi un ir tās priekšsēdētāja. Daniela ir arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre un “Nucleate Latvia” vadītāja. Uzstāšanās vairākos pasākumos, piemēram, “Deep Tech Atelier” un sarunu festivālā “Lampa”, Danielai devusi iespēju dalīties ar pieredzi par zinātni un zinātnes komunikāciju. Daniela regulāri publicējas zinātniskos žurnālos, piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī dodas pieredzes apmaiņas braucienos.

Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē tiks izmantota plānotā projekta “Bio-polimēru sorbentu sintēze no ekstraktvielām un suberīna depolimerizācijas produktiem, kas iegūti no bērza mizas” izstrādē, kas sniegs vērtīgas atziņas vides zinātnē un analītiskajā ķīmijā, veicinot sadarbību un sekmējot ilgtspējīgu attīstību.

Anne Sauka

Dr. phil. Anne Sauka ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadošā pētniece un asociētā profesore ētikā.

Annes Saukas intereses filozofijā ir pamatā saistītas ar vides filozofijas un ētikas, biofilozofijas, ķermeņa fenomenoloģijas un jaunā materiālisma jomām. Projektā Anne Sauka akcentē humanitāro zinātņu nozīmi un ieguldījumu ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanā, sevišķi, meklējot ētiskos risinājumus cilvēka un dabas attiecību uzlabošanai. Pētniece uzsver, ka dzīvoto materialitāti, proti, vidi ap mums un mūsos būtiski ietekmē arī cilvēku vērtības, prakses un attieksmes – un tātad arī dominējošie naratīvi jeb stāsti, ko stāstām par pasauli. Šis vadmotīvs virza pētnieces interesi meklēt jaunus un jau pastāvošus, bet marginalizētus stāstus, kas atspoguļo mūsu pieredzi attiecībās ar pasauli, lai aprakstītu un pieredzētu attiecības ar dabu nehierarhiskā un simbiotiskā veidā.

Piešķirtās stipendijas ietvaros Anne Sauka strādās pie projekta “Dzīvība, vide un situētas zināšanas: Baltu mitoloģija kā zināšanu avots vides filozofijā”. Projektā pētniece apsvērs folkloras kā situētu, kopienas pieredzi atainojošu zināšanu nozīmi vides filozofijā, tostarp iezīmējot filozofiju un folkloru kā savstarpēji papildinošas jomas.

Līga Ignatāne

Mg. Līga Ignatāne kopš 2015. gada ir pētniece Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā (LU CFI) un zinātņu doktora grāda kandidāte. Viņas disertācijas tēma ir vērsta un nanostruktūru izgatavošanu ar fokusēto jonu staru. Jaunākās paaudzes duālo staru mikroskopa pieejamība tepat Latvijā un arvien ciešākā sadarbība ar biologiem ļauj veidot jaunus un precīzākus risinājumus dažādu vielu noteikšanā pat mazā koncentrācijā.

Maģistratūras laikā Līga strādāja par fizikas skolotāju Valmieras Valsts ģimnāzijā, savukārt doktorantūras laikā pusslodzē strādāja par Taivānas un Baltijas valstu fizikas pētījumu centra koordinatori. Līga atzīst, ka iegūtā stipendija ir augsts novērtējums par līdzšinējo zinātnisko darbu, kā arī finansiāls atspaids, kas viņai palīdzēs vairāk laika veltīt disertācijas tematikai.

Iedrošina izvēlēties zinātnieces profesiju

Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām jūnijā izsludināja kopīgu stipendiju konkursu zinātniecēm “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024”. Deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems 7000 eiro stipendiju. Stipendijas mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces, lai viņas varētu veidot karjeru zinātniskās pētniecības jomā Baltijas valstīs, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

“Lai Baltijas valstu stipendija zinātniecēm ir augsne jaunām idejām un atklājumiem sabiedrības izaugsmei un palīdz turpināt uzsākto ceļu pētniecībā,” novēl UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Iepriekš ilgus gadus līdzīgu atbalsta programmu zinātniecēm, kuras nosaukums bija “Sievietēm zinātnē”, īstenoja “L`Oréal” sadarbībā ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zinātņu akadēmijām un UNESCO nacionālajām komisijām. Kopš 2005. gada, kad programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā saņēma 57 Latvijas zinātnieces. 2023. gada programmā pieteicās 36 jaunās zinātnieces no Latvijas – 17 zinātņu doktores un 19 doktorantes, rakstīja "Labs of Latvia".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Par mājas un zemes apvienošanu dalītā īpašuma gadījumos balsos arī elektroniski

Iespēja savu balsojumu jautājumā par atsavināšanas tiesību izmantošanu paziņot, izmantojot drošu elektronisko parakstu, paredzēta kā alternatīva patlaban noteiktajam, ka jāierodas klātienē zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā.

Sabiedrība Aktīvie rīdzinieki palīdz pašvaldībai apzaļumot pilsētu (+VIDEO)

Kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 175,5 kubikmetri melnzemes un 12 kubikmetri komposta.

Sabiedrība Ministrs: Optimizācija NMPD plānota jau vairākus gadus

Optimizācija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), kuru iecerēts īstenot ar nākamo gadu, tika plānota jau vairākus gadus, otrdien intervijā LTV "Rīta panorāmā" stāstīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Sabiedrība Daži cilvēki nedēļas nogalē uz Rīgas zoodārzu varēs iet bez maksas. Kas tie būs?

Brīvdienās, 12.oktobrī un 13.oktobrī, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ar tradicionālajām "Dzīvnieku dienām" svinēs 112.dzimšanas dienu, aģentūru LETA informēja zoodārzā.

Lasiet arī

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.

Sabiedrība Piebalgā pēc 87 gadiem tiek pētīta latviešu antropoloģija (+VIDEO)

Ir atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas tālajā 1937. gadā.

Interesanti fakti Zinātnieki nejauši atklāja pasaulē retāko minerālu, pateicoties vecai vēstulei

Vienkārša vēstule, kurā uzskaitītas fosilijas vienā no raktuvēm, ļāva zinātniekiem atklāt retu minerālu un papildināt to kolekciju. Šis atklājums ir tik rets, ka cilvēce to pat nevar izmantot pieticīgo rezervju dēļ.