• Arvīds,
  • Arvis,
  • Druvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atbalsta grozījumus, kas paredz krīzes gadījumā armijā uzņemt ārvalstniekus

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:17, 05.09.2024


Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) virzītos grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārvalsts pilsoņus, tostarp no Ukrainas.


Foto: LETA

Priekšlikumus trešajām lasījumam var iesniegt līdz 10.septembrim.

Patlaban nacionālais regulējums neparedz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka nacionālo bruņoto spēku sastāvā var efektīvi karot arī citu valstu pilsoņi.

Kā atzīmē AM, Ukrainas bruņotajos spēkos var iestāties ārzemnieki vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ja viņi iepriekš nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja viņi ir atzīti par derīgiem militārajam dienestam un ir izturējuši profesionāli psiholoģisko atlasi, ja viņiem ir atbilstoša fiziskā sagatavotība, kas ļauj veikt kaujas uzdevumus, un ja viņi ir tiesīgi likumīgi ieceļot Ukrainas teritorijā.

Iepriekšējā militārā vai kaujas pieredze tiek atzīta par priekšrocību, bet netiek atzīta par obligātu prasību dienesta uzsākšanai Ukrainas bruņotajos spēkos.

Ņemot vērā minēto, grozījumi Militārā dienesta likumā likumā paredz, ka vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu, NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.

Ārzemniekus pieņems dienestā, noslēdzot ar viņiem ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja tie atbildīs aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām, nebūs bijuši PSRS vai kādas ārvalsts drošības dienesta darbinieki vai aģenti, un ja viņu pieņemšana dienestā atbildīs nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.

Dienestā varēs pieņemt tādus ārzemniekus, kas nav sodīti par sevišķi smagiem noziegumiem un kas likumīgi uzturas Latvijā.

Ārzemniekam būs jāprot valsts valoda vai vismaz angļu vai franču valoda. Valodas prasmi pārbaudīs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Ārzemnieki militārā dienesta līgumu varēs slēgt uz aizsardzības ministra noteiktu laiku, kas nepārsniegs kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu. Militārajā dienestā pieņemtiem ārzemniekiem varēs noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.

Dienesta izpildes laikā ārzemnieki pildīs aktīvo dienestu un viņiem būs karavīra statuss. Tas nozīmē, ka viņi saņems karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas, izņemos tiesības uz izdienas pensiju. Ārzemniekiem arī varēs piešķirt dienesta pakāpes, izņemot virsnieku dienesta pakāpes.

Līgumu varēs izbeigt pirms termiņa, ja, piemēram, šos karavīrus atzīts par nederīgiem aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ vai karavīriem kā disciplinārsods būs piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem virza 12 kandidātus

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem noslēdzošajai konkursa kārtai izvirzīti 12 pretendenti.

Sabiedrība Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis aicina sadalīt pa visiem reģioniem

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) aicina ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis Saeimas vēlēšanās pieskaitīt visiem vēlēšanu apgabaliem, vadoties no pēdējās deklarētās dzīves vietas.

Sabiedrība Atbalsta ieceri iesaldēt atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai

Ar grozījumiem iecerēts uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, nosakot, ka tas nākamajos divos gados - no 2025.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim - nedrīkst pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.

Sabiedrība Aizliegs jaunāko klašu skolēniem izmantot mobilos telefonus!

Saeimas Prezidija apstiprinātajā 10.oktobra sēdes darba kārtībā ir 23 jautājumi.

Lasiet arī

Sabiedrība Kārtējam iesaukumam armijā brīvprātīgi varēs pieteikties līdz 20.novembrim

Valsts aizsardzības dienesta 2025.gada jūlija iesaukumam brīvprātīgi varēs pieteikties līdz 20.novembrim, informē Aizsardzības ministrija.

Sabiedrība Oktobrī militārajā bāzē Ādažos sāks izmantot 5G tehnoloģijas (+VIDEO)

Tā dod iespēju attīstīt un izmēģināt dažādus sensoru, aizsardzības sistēmu un platformu, tai skaitā, bezpilota risinājumus.

Sabiedrība Bijušais NBS komandieris neatbalsta obligāto dienestu sievietēm

Sieviešu obligāta iesaukšana valsts aizsardzības dienestā (VAD) nav atbalstāma, pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Maklakovs.

Sabiedrība Plāno dronu lietošanā masveidā apmācīt valsts aizsardzības dienesta karavīrus

Nākotnē ir plānots masveidā mācīt valsts aizsardzības dienesta karavīriem lietot dronus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku mācību centra komandieris, majors Modris Kairišs.