Kronbergs: Nevar būt tā, ka valsts pārvaldē kāds saņem vairāk par prezidentu

Sabiedrība
LETA 07:49, 04.09.2024 0

Nevar būt tā, ka valsts pārvaldē kāds saņem vairāk par prezidentu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas (VK) direktors Raivis Kronbergs.

 
Foto: LETA

Jaunais VK direktors intervijā pauda novērojumu, ka latvieši Eiropā un pasaulē ir gatavi atgriezties Latvijā un strādāt, līdz ar to, viņa ieskatā, atlīdzības politika valsts pārvaldē ir uzlabojusies, pateicoties atlīdzības sistēmas reformai, kas tika ieviesta pirms divarpus gadiem.

Līdztekus viņš atklāja, ka jūt riskus un gaidīs Valsts kontroles revīziju par jauno atlīdzības politiku, lai izdarītu secinājumus.

"Tur noteikti būs vesela virkne uzdevumu Valsts kancelejai, kas ir atbildīga par šo politiku, jo ir atkal pārkāpts varas dalīšanas princips - nevar būt tā, ka kāds saņem vairāk par Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, premjerministru," sacīja Kronbergs, atzīmējot, ka atlīdzības sistēmas reforma tapa no pētījuma, ka valsts pārvalde nav konkurētspējīga ar privāto sektoru.

Līdztekus VK direktors pauda viedokli, ka šajā jautājumā ir jābūt ļoti lielai saistībai un uzmanībai ministrijās, kam ir kapitālsabiedrības. Viņš norādīja, ka jāvērš uzmanība, vai šīs valsts kapitālsabiedrības arī ar tādu augšupeju var celties atlīdzībās. ''Ja to ienākumi nāk no iedzīvotāju maciņiem un tās nostrādā ar peļņu, tad es gribētu teikt, ka tur nevar augt atlīdzība, jo viņi ir nopelnījuši no mūsu iedzīvotājiem,'' sacīja Kronbergs.

Tomēr valsts pārvaldei, viņaprāt, patlaban nevajadzētu pie tā ķerties klāt un ko mehāniski labot un apturēt, jo tādējādi varot nonākt stagnācijā.

Kronbergs atzina, ka ir vēl situācijas, kur atlīdzību sistēma nav sakārtota tāpēc, ka to dara uz iekšējiem resursiem, un patlaban, kad drošība ir prioritāte, "naudas ir tik, cik ir". Vienlaikus Kronbergs atzīmēja, ka ir resursi, kuros varot paskatīties.

Tāpat Kronbergs norādīja, ka publiski bieži tiekot izcelts, ka valsts pārvaldei ir augusi atlīdzība par X procentiem. Viņš pauda, ka to savukārt ir jāmāk izskaidrot ar tiem resursiem, kur nauda tika iedota - piemēram, iekšējai drošībai. "Tur atlīdzība cēlās par 30%, tas pavilka to kopējo skalu, bet ne jau naudas ziņā - vienkārši tur ir lielākais pieaugums. Un tāpēc varbūt kādam izskatās, ka valsts pārvaldē ir ļoti augusi alga," pauda VK direktors.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Piektdiena gaidāma visai saulaina

Piektdien Latvijā izklīdīs migla un valsts lielākajā daļā spīdēs saule, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Piektdien Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +18..+23 grādiem

Piektdien naktī un no rīta daudzviet Latvijā veidosies migla un apmāksies debesis, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Rīgā norit darbs pie vairāku veloinfrastruktūras projektu izstrādes

Rīgā norit darbs pie vairāku veloinfrastruktūras projektu izstrādes, ceturtdien izskanēja vebinārā "Rīga ripo".

Sabiedrība Valdība šodien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Lasiet arī

Sabiedrība Uzticēšanās publiskajai pārvaldei Latvijā ir zemāka nekā vidēji ES

Uzticēšanās publiskajai pārvaldei Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tādēļ ir daudz jādara ar maziem ikdienas darbiem, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos, starptautiskajā konferencē "VID 30. Transformācija un ilgtspēja", sacīja Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis.

Sabiedrība Ēka Elizabetes ielā 2 var kļūt par pirmo valsts biroju

Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Sabiedrība Būs vienotā grāmatvedība valsts pārvaldē

Projekta izmaksas plānotas līdz 15 miljoniem eiro, kas ietver Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai un valsts budžeta finansējumu.