Saeima noraida priekšlikumu atļaut ievēlēt rektoru bez valsts valodas zināšanām

Sabiedrība
LETA 15:22, 03.09.2024 0

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien noraidīja priekšlikumu grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredzēja atļaut rektora amatā ievēlēt personu bez valsts valodas zināšanām.

 
Foto: LETA

Pirms otrā lasījuma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātes Daiga Mieriņa un Līga Kļaviņa bija iesniegušas priekšlikumu, ka rektora amatā uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem var ievēlēt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni, kura valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Pēc piecu gadu termiņa beigām personu varētu atkārtoti ievēlēt par augstskolas rektoru, ja persona ir ieguvusi apliecinājumu par valsts valodas zināšanām Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

Pret šādu ieceri iebilda Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Andris Teikmanis, kurš uzsvēra, ka rektors ir augstskolas administratīvais vadītājs, kuram ir jāzina un jālieto latviešu valoda, vadot augstskolu.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts vaicāja, ja šādu priekšlikumu rosina attiecināt uz rektoru, tad kādēļ tāds pats nosacījums nevarētu attiekties arī uz citiem administratīvajiem amatiem, piemēram, katedras vadītāju, dekānu, prorektoru, zinātnisko institūtu direktoru. Viņš aicināja domāt arī par praktisko pusi, apšaubot iespēju vadīt valsts iestādi, nezinot valsts valodu.

Bernāts atgādināja, ka Latvijas augstskolas ir vadījuši divi rektori bez latviešu valodas zināšanām. Viena no augstskolām - Rīgas juridiskās augstskola - šovasar šo praksi mainīja un rektores amatā stājās Latvijas pilsone Laura Ratniece, nomainot Džordžu Ulrihu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka ir atšķirība starp akadēmisko personālu un administratīvo amatu ieņēmēju. Viņa atgādināja par Satversmes tiesas spriedumu, kurā noteikts, ka akadēmiskā brīvība var tikt piekopta dažādās valodās un tā ir respektējama. Savukārt attiecībā uz administratīvu amatu vajadzētu respektēt Latvijas normatīvos aktus, kas nosaka, ka vadošā amata pretendentam ir jāprot latviešu valoda noteiktā līmenī.

Savukārt par deputātes Ilzes Indriksones (NA) priekšlikumu, kas paredz nosacījumu, ka divu gadu laikā no ievēlēšanas augstskolu akadēmiskajos amatos ārzemniekiem būtu jāiegūst apliecinājums par valsts valodas zināšanām vismaz B2 līmenī, izvērtās plašas diskusijas, kuru rezultātā tika nolemts, ka divu nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Valsts prezidenta kancelejai un Saeimas Juridiskajam birojam ir jāiesniedz pilnveidots priekšlikums.

Grozījumiem Augstskolu likumā pirms otrā lasījuma iesniegti seši priekšlikumi no kuriem šodien izskatīja vien divus.

Grozījumus Augstskolu likumā rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, lai veicinātu Latvijas augstskolās kvalificētu ārvalstu speciālistu piesaisti.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni

Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni, kas ir par deviņiem mazāk nekā gadu iepriekš, informē Labklājības ministrija (LM).

Sabiedrība Aptauja: Gandrīz trešdaļā skolu finansējums mācību līdzekļiem nav pieaudzis

Gandrīz trešdaļā skolu skolu finansējums mācību līdzekļiem šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pieaudzis un ir palicis nemainīgs, 4,4% - tas ir samazinājies, bet 38,7% - pieaudzis, secināts izdevniecības "Skolas Vārds" veiktajā izglītības iestāžu vadītāju aptaujā.

Sabiedrība Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virza Pudānu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Sabiedrība Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi

Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Rīgas vicemērs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA).

Lasiet arī

Sabiedrība Tiesa lēmusi arī attiecībā uz mācībvalodu valsts skolās

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzinusi normu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenojamas tikai valsts valodā.

Sabiedrība Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā atbilst Satversmei

Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, tiesa ņēma vērā arī Latvijas īpašos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas rezultātā, un to saistību ar aktuālo situāciju valsts valodas lietojuma jomā.

Sabiedrība Slimnīcām dažādi risinājumi saziņai ar pacientiem svešvalodās

Slimnīcas nesaredz problēmas saziņai ar pacientiem svešvalodās, paredzot tādiem gadījumiem dažādus risinājumus, noskaidroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Diasporas bērniem palīdzēs atcerēties dzimto valodu (+VIDEO)

Kursos var iziet arī nepilsoņi, norāda Sabiedrības integrācijas fonds.