Saeima noraida priekšlikumu atļaut ievēlēt rektoru bez valsts valodas zināšanām

Sabiedrība
LETA 15:22, 03.09.2024 0

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien noraidīja priekšlikumu grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredzēja atļaut rektora amatā ievēlēt personu bez valsts valodas zināšanām.

 
Foto: LETA

Pirms otrā lasījuma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātes Daiga Mieriņa un Līga Kļaviņa bija iesniegušas priekšlikumu, ka rektora amatā uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem var ievēlēt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni, kura valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Pēc piecu gadu termiņa beigām personu varētu atkārtoti ievēlēt par augstskolas rektoru, ja persona ir ieguvusi apliecinājumu par valsts valodas zināšanām Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

Pret šādu ieceri iebilda Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Andris Teikmanis, kurš uzsvēra, ka rektors ir augstskolas administratīvais vadītājs, kuram ir jāzina un jālieto latviešu valoda, vadot augstskolu.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts vaicāja, ja šādu priekšlikumu rosina attiecināt uz rektoru, tad kādēļ tāds pats nosacījums nevarētu attiekties arī uz citiem administratīvajiem amatiem, piemēram, katedras vadītāju, dekānu, prorektoru, zinātnisko institūtu direktoru. Viņš aicināja domāt arī par praktisko pusi, apšaubot iespēju vadīt valsts iestādi, nezinot valsts valodu.

Bernāts atgādināja, ka Latvijas augstskolas ir vadījuši divi rektori bez latviešu valodas zināšanām. Viena no augstskolām - Rīgas juridiskās augstskola - šovasar šo praksi mainīja un rektores amatā stājās Latvijas pilsone Laura Ratniece, nomainot Džordžu Ulrihu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka ir atšķirība starp akadēmisko personālu un administratīvo amatu ieņēmēju. Viņa atgādināja par Satversmes tiesas spriedumu, kurā noteikts, ka akadēmiskā brīvība var tikt piekopta dažādās valodās un tā ir respektējama. Savukārt attiecībā uz administratīvu amatu vajadzētu respektēt Latvijas normatīvos aktus, kas nosaka, ka vadošā amata pretendentam ir jāprot latviešu valoda noteiktā līmenī.

Savukārt par deputātes Ilzes Indriksones (NA) priekšlikumu, kas paredz nosacījumu, ka divu gadu laikā no ievēlēšanas augstskolu akadēmiskajos amatos ārzemniekiem būtu jāiegūst apliecinājums par valsts valodas zināšanām vismaz B2 līmenī, izvērtās plašas diskusijas, kuru rezultātā tika nolemts, ka divu nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Valsts prezidenta kancelejai un Saeimas Juridiskajam birojam ir jāiesniedz pilnveidots priekšlikums.

Grozījumiem Augstskolu likumā pirms otrā lasījuma iesniegti seši priekšlikumi no kuriem šodien izskatīja vien divus.

Grozījumus Augstskolu likumā rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, lai veicinātu Latvijas augstskolās kvalificētu ārvalstu speciālistu piesaisti.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Vidzemes cilvēki pusmūžā tiek mudināti uzsākt aktivitātes (+VIDEO)

Vairāk nekā trešdaļa no darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem.

Sabiedrība Latviju apmeklēs pareizticīgo Konstantinopoles patriarhs

Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ielūguma 12.septembrī un 13.septembrī Latviju oficiālā vizītē apmeklēs pareizticīgo Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Sabiedrība AM: Neatkarīgi no turpmākā ASV atbalsta Latvija turpinās stiprināt NBS

Neatkarīgi no turpmākā ASV atbalsta Latvija turpinās mērķtiecīgi stiprināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, aģentūrai LETA atzina Aizsardzības ministrijā (AM).

Sabiedrība AS "Rīgas Siltums" sāk vadīt jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs

"Rīgas Siltums" vadītājam stratēģiski jāskatās uz uzņēmuma transformāciju.

Lasiet arī

Sabiedrība Atbalsta grozījumus valsts valodas politikas stiprināšanai

Iecerēts noteikt Ministru kabinetam pienākumu ne retāk kā reizi divos gados sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas politikā.

Sabiedrība Uz valodas pārbaudi sūtīs tikai vienu deputātu

Parlamentāriešiem būs jālemj par opozīcijā esošās partijas " Stabilitātei" Saeimas deputāta Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valodas pārbaudi.

Sabiedrība Joprojām ir augsta tolerance pret valsts valodas lietojuma prasību pārkāpumiem

Ikvienam cilvēkam Latvijā - nodarbinātajam, darba meklētājam, patērētājam, pakalpojumu sniedzējam u. c. - ir jābūt pasargātam no diskriminācijas un tiesīgam runāt un tikt uzrunātam valsts valodā.

Sabiedrība Tiks stiprināta valsts valodas loma un lietojums iedzīvotāju ikdienā

Ir turpināms darbs pie latviešu valodas apguves un prasmju pilnveides, kā arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka publiskajā vidē, tostarp sniedzot dažāda satura pakalpojumus, pārdodot preces, sniedzot klientiem informāciju, saziņa notiktu valsts valodā.