IZM rosinās atlikt plānu ukraiņu bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas skolas

Sākotnēji Saeimā nonākusī iecere paredzēja šo prasību ieviest ar šī gada 1.septembri, un 18.jūnijā Saeimas komisija pat pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja IZM rosinātos grozījumus. Grozījumu skatīšana bija paredzēta steidzamības kārtībā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija tikai viena stunda, bet 20.jūnijā šis jautājums no dienas kārtības tika izņemts saistībā ar to, ka zināmā mērā bija pretrunas ar Izglītības likumu, kas paredzēja plašākas izglītošanas formas, šodien informēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Andrejs Vilks (ZZS).

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) deputātus informēja, ka IZM joprojām uztur nepieciešamību pēc likuma kā tāda, taču, ņemot vērā, ka šī gada 1.septembris ir jau aizritējis un pastāvēja arī diskusija, ka jautājums tiek virzīts parlamentā lielā steigā, IZM piedāvā grozījumu spēkā stāšanās termiņu noteikt 2025.gada 1.septembri. Ministrija šo ierosinājumu plāno iesniegt priekšlikumos uz otro lasījumu. Tāpat ministrija rosina grozījumus virzīt bez steidzamības.

IZM ieskatā, tas būtu samērīgs pārejas termiņš, lai vecāki, bērni, pedagogi un pašvaldības varētu laikus sagatavoties, norādīja Reinberga.

Saeimas komisija nolēma grozījumus virzīt uz Saeimas 5.septembra sēdi, kad arī aicinās noņemt tiem steidzamību. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs oktobra sākums.

Jau ziņots, ka valdībā 11.jūnijā atbalstītais likumprojekts sākotnēji paredzēja, ka no šī mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem būtu jāapgūst pirmsskolas izglītības vai vispārējās pamatizglītības programmas Latvijas izglītības iestādēs klātienē. Pašlaik gana liela šo bērnu daļa Latvijas izglītības iestādes neapmeklē un teorētiski mācās tālmācībā. Prasība attieksies uz Ukrainas bēgļu bērniem, kuri sasnieguši obligātās izglītības vecumu. Pēc IZM aplēsēm, šādi Latvijā ir vairāk nekā 1800 bērni.

Ukrainas bēgļu bērniem būs jāuzsāk mācības Latvijas izglītības iestādēs trīs mēnešu laikā no pieteikšanās brīža pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai.

IZM piedāvā vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Viens no tiem paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, apgūstot visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus.

Tāpat iespējams paredzēt pielāgotu stundu plānu intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi - matemātikā, latviešu valodā, svešvalodā.

Savukārt trešā modeļa īstenošana prioritāri nodrošina intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īstenotu ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Citu mācību priekšmetu apguve var tikt īstenota daļēji.

Pašlaik Ukrainas bēgļu bērni, atrodoties Latvijā, var izvēlēties atbilstošāko mācību veidu - mācības klātienē vai attālināti. Daudzi Ukrainas bērni izvēlas tālmācību, taču šāda pieeja nesniedz dokumentētu informāciju par to, vai bērni ir iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.