Satiksmes ministrija plāno par 35% samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka, balstoties uz pētījumiem un datiem, ir jāievieš efektīvi pasākumi, tai skaitā jāizveido nodalīta gājēju un veloceļu infrastruktūra, jāievieš nulles tolerances politika pret pārgalvīgu braukšanu un ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pastiprināšana. Briškens uzsver, ka tikpat būtiski ir nodrošināt kompensācijas mehānismu par morālo kaitējumu, kas radies ar infrastruktūru saistītu negadījumu rezultātā.

Tāpat priekšlikumi ietver mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanu, nosakot pienākumu pakalpojumu sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs. Ir priekšlikums nodrošināt plašāku informatīvo atbalstu, lai uzsvērtu iespēju attīstības projektos izmēģināt jaunus infrastruktūras risinājumus, kā arī izstrādāt visaptverošu rokasgrāmatu (vadlīnijas) ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm.

Joprojām aktuāls ir jautājums par naudas soda piemērošanu, ja noteiktais ātrums tiek pārsniegts līdz 10 kilometriem stundā, norāda SM. Ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka līdz 2024.gada 20.augustam ceļu satiksmes negadījumos Latvijā ir bojā gājušas 63 personas, savukārt līdzvērtīgā laika periodā 2023.gadā - 88 personas. Vērtējot ceļu satiksmes negadījumu statistiku attiecībā pret pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā 2023.gadā ceļu satiksmes negadījumos ir bojāgājušas 76 personas uz miljons iedzīvotājiem, kamēr vidēji ES tās ir 46 personas, bet, piemēram Zviedrijā - 21 persona.

Vairāki starptautiski pētījumi pierāda sakarību starp ātruma ietekmi un ceļu satiksmes negadījumu sekām, tostarp arī Pasaules Veselības organizācijas publikācijā "Managing speed" ir uzsvērts, ka pārmērīgs un nepiemērots ātrums ir viens no galvenajiem bojāgājušo un smagi ievainoto riskiem ceļu satiksmē, veidojot aptuveni vienu trešdaļu ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem valstīs ar augstiem ienākumiem un līdz pat pusei valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

SM norāda, ka atļautā braukšanas ātruma ievērošana, tostarp nepārsniedzot to arī robežās plus seši vai plus 10 kilometri stundā, ir īpaši būtiska vietās, kur iespējamas sadursmes ar mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Pētījumā "Relationship between Speed and Risk of Fatal Injury: Pedestrians and Car Occupants" uzsvērts, ka risks gājējiem smagi ciest vai pat iet bojā ievērojami pieaug, ja sadursmes brīdī transportlīdzekļa ātrums ir virs 30 kilometriem stundā, savukārt, ātrumam sasniedzot 40 un arī 50 kilometrus stundā, gājēja traumu smagums palielinās, un izdzīvošanas iespējas ievērojami samazinās.

Vairākos ārvalstu pētījumos un arī Latvijā veiktā pētījumā "Pētījums par automobiļu plūsmas braukšanas ātruma ārpus apdzīvotām vietām izmaiņu saistību ar ceļu satiksmes drošību raksturojošiem parametriem" ir pierādīta tieša atļautā ātruma pārsniegšanas ietekme uz potenciālu ceļu satiksmes negadījuma norisi vai tā sekām, informē SM. Vienlaikus arī citu ES valstu prakse pierāda, ka sistemātiska ātruma kontrole un sodu politika ir efektīvs risinājums ceļu satiksmes drošības paaugstināšanai. SM piebilst, ka vairākās ES valstīs par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu jau var saņemt naudas sodu, ja tas pārsniegts par vienu kilometru stundā.

Tāpat, pamatojoties uz SM un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) īstenoto projektu, kas veikts kopā ar 18 citām ES dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un Beļģijas uzņēmumu "VIAS Institute", ceļu satiksmes drošības būtisko veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanai un analīzei, lielākā daļa transportlīdzekļu vadītāju Latvijā brīvā plūsmā neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Pētījumā tika novērots, ka tikai 29% vieglo automobiļu ārpus apdzīvotām vietām ievēro atļauto braukšanas ātrumu 90 kilometri stundā. Savukārt vietās, kur izvietoti radari, atļauto braukšanas ātrumu 90 kilometri stundā ievēro aptuveni 83% automobiļu.

Ņemot vērā, ka Latvijā kopš 2017.gada ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaits būtiski nemazinās (izņemot 2022.gadu), turklāt, analizējot ceļu satiksmes negadījumu skaitu un naudas soda par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu apmēru dažādās ES valstīs, secināts, ka lielāks ceļu satiksmes negadījumu skaits ir valstīs, kur naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir mazāki, informē SM. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertu viedokli vidējā ātruma samazinājums par 5% samazina ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaitu par 30%. Tādējādi SM ieskatā arī Latvijā ir būtiski ieviest pasākumus, kas palīdzētu samazināt transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu

Arī šovasar notikušajā SM rosinātajā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā nozares eksperti kopā ar citu jomu pārstāvjiem, tostarp no nevalstiskā sektora, diskutēja par pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Domnīcas dalībnieki izvērtēja iespējamos uzlabojumus un pilnveidojumus ceļu infrastruktūrā, piemēram, pretējo joslu atdalīšana ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūve 90 grādu leņķī, "turboapļu" ieviešana, distances apzīmējuma ieviešana, kā arī ceļa zīmju un apzīmēju pārveide atbilstoši ceļu satiksmes drošības jaunākajām prasībām.

Tāpat tika pārrunāta kreiso pagriezienu iespēju samazināšana un papildu finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, virsmas apstrādes tehnoloģijām un citiem pasākumiem, kā arī stāvlaukumu izbūvei kravas transportlīdzekļiem, lai mazinātu risku ceļu satiksmes drošībai.

Vienlaikus domnīcā diskutēja arī par dažādiem risinājumiem, lai motivētu ceļu satiksmes dalībniekus izturēties atbildīgi, piemēram, obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu, ņemot vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tai skaitā ar tehniskajiem mērlīdzekļiem.

Tāpat diskusijas bija par nepieciešamajiem uzlabojumiem jauno autovadītāju apmācībā, vērtējot ierobežojumu noteikšanu mācību braukšanai ar tā saucamajām baltajām tiesībām. Tika izteikti priekšlikumi par transportlīdzekļa ar būtiskiem tehniskā stāvokļa defektiem konfiskāciju, kā arī auto konfiskāciju gadījumos, kad vadītājam ir liels apjoms administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, un ilgstošā laika periodā noteiktie sodi netiek apmaksāti.

Vienlaikus, lai ieguvumi no "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam" būtu lielāki, ceļu satiksmes drošības jautājumi ir risināmi arī autoceļu pārbūves un atjaunošanas projektos, kas ietver autoceļu infrastruktūras darbus, informē SM.