Ministru kabinetā iesniegta Fiskālo risku deklarācija

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ikgadējo informatīvo ziņojumu par Fiskālo risku deklarāciju. Fiskālais risks deklarācijas kontekstā ir varbūtība, ka budžeta izpildes laikā pamata fiskālie rādītāji novirzās no to prognozētajām vērtībām.

Lai sasniegtu fiskālo risku vadības mērķi, Finanšu ministrija sadarbībā ar valsts iestādēm veic identificēto risku fiskālās ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanu, kā arī tiek izstrādāti vai precizēti risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamie pasākumi. Risku ietekmes stabilizēšanai ir paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve, tās apmērs atkarīgs no risku ietekmes uz fiskālajiem rādītājiem un gadā tā nedrīkst būt mazāka par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ikgadēji analizējamie kvantificējamie un nekvantificējamie fiskālie riski ir valsts un pašvaldību galvojumi, valsts aizdevumi, riski labklājības nozarē un finanšu sektorā, iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, ES fondu programmu izdevumi, valsts saistības veikt kapitāla iemaksas uz pieprasījumu, vispārējās valdības sektorā pieklasificēto kapitālsabiedrību saimnieciskās darbības fiskālie riski, tiesu spriedumi, kā arī virkne citi. Lielākajai daļai risku piemīt simetriskuma pazīme, tātad pozitīvu un negatīvu noviržu iestāšanās varbūtība un amplitūda ir līdzīga un tādu risku ietekme ilgtermiņā ir tuva nullei. Attiecīgi tādi riski nerada apdraudējumu fiskālo rādītāju stabilitātei vidējā termiņā. Risku rezerves aprēķinā ir ietverti fiskālie riski, kas rodas no valsts aizdevumiem un valsts galvojumiem.

Jāatzīmē, ka visaptveroši un ievērojami makroekonomiskie šoki un nestandarta situācijas deklarācijā tiešā veidā netiek analizēti, bet tiek analizēti atsevišķi aspekti, kuriem potenciāli var būt ievērojama ietekme uz publiskajām finansēm un to stabilitāti. Tie aptver vispārējās valdības sektorā neklasificēto valsts kapitālsabiedrību analīzi, vispārējās valdības sektora galvojumu, parāda un tā ilgtspējas izvērtējumu, bet šajos gadījumos netiek veikts rezerves aprēķins.

Deklarācijas tvērums laika gaitā paplašinās, ņemot vērā jautājumu aktualitāti. Šogad deklarācijā plašāk ir izvērsta sadaļa par klimata pārmaiņu ietekmi, iekļaujot jaunu apakšsadaļu “Zaļais budžets”.

Deklarācijas sagatavošana un fiskālo riska rezerves apjoma noteikšana ir neatņemama likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas sastāvdaļa, jo prioritāro pasākumu finansēšanai pieejamo fiskālo telpu nosaka, ņemot vērā deklarācijas ietvaros aprēķināto fiskālā nodrošinājuma rezerves apmēru. Izskatot deklarāciju, Ministru kabinets pieņems lēmumu par fiskāla nodrošinājuma rezerves apmēru. Šogad tiek ierosināts fiskālā nodrošinājuma rezervi 2025. – 2027. gadam veidot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, proti, 0,1% no IKP (vidēji ~47 miljonu eiro apmērā), tādā veidā nodrošinot “drošības spilvenu” gadījumiem, kad makroekonomiskie un fiskālie rādītāji novirzās no to plānotajām vērtībām.