Kā saglabāt mieru pie stūres sastrēgumos karstumā (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 13:43, 11.08.2024 0

Pagrieziena nerādīšana var radīt avārijas situācijas.

 

Latvijas iedzīvotājus, piedaloties ceļu satiksmē, visvairāk tracina tas, ka citi vadītāji nerāda pagrieziena signālu, pārvietojas lēni un neatbilstoši atļautajam braukšanas ātrumam, kā arī veic pēkšņu un strauju bremzēšanu, noskaidrots valstī veiktajā aptaujā.

Pagrieziena signāla nerādīšanu par kaitinošāko uzvedību ceļu satiksmē uzskata vairāk nekā puse jeb 54 % iedzīvotāju. Īpaši tas tracina Rīgas iedzīvotājus (61 %), kam ikdienā nereti nākas pārvietoties intensīvas satiksmes apstākļos, kur pagrieziena nerādīšana var radīt avārijas situācijas.

Tāpat kaitinošāko darbību vidū 48 % iedzīvotāju ierindojuši atļautajam ātrumam neatbilstoši lēnu braukšanu, kas biežāk krīt uz nerviem jaunākiem cilvēkiem un vīriešiem, 46 % visvairāk tracina pēkšņa un strauja bremzēšana, 44 % – mobilā telefona izmantošana pie stūres, 43 % – saraustīta un nepārliecinoša braukšana, 33 % luksofora gaismu neievērošana, 28 % – ceļa joslu nekorekta izmantošana un ceturtdaļu jeb 24 % – rāvējslēdzēja principa neievērošana.

”Interesanti, ka aptaujā atklājas atšķirības starp dzimumiem – piemēram, vīriešus vairāk kaitina lēna pārvietošanās, bet sievietes krietni biežāk dusmojas par strauju un pēkšņu bremzēšanu. Savukārt jauniešus vecumā līdz 29 gadiem visvairāk sanikno strauja bremzēšana, bet cilvēkus virs 60 gadiem – mobilā telefona izmantošana pie stūres un pagrieziena nerādīšana. Lai kādas darbības satiksmē tevi kaitinātu, jāatceras, ka ceļš nav vieta uzskatu sadursmēm, citu vadītāju pārmācīšanai un dusmu izlādei. Cienīsim viens otru, lai visi uz ceļa varētu justies drošāk,” aicina eksperts Reinis Bērzkalns.

Arī pieredzējušākos braucējus mēdz kaitināt citu vadītāju rīcība uz ceļa, taču patiešām labu šoferi raksturo spēja tikt galā ar aizkaitinājumu pie stūres un neizlikt savas negatīvās emocijas satiksmē. Pazīstamais drift autobraucējs Reinis Ozoliņš stāsta par to, kas viņu visvairāk kaitina un kā viņš saglabā mieru šādās situācijās: “Divas lietas, kas satiksmē mani “uzvelk” visvairāk, ir braukšana pa kreiso joslu uz šosejas, tad, ja pārējās joslas ir brīvas, kā arī nepamatoti lēna braukšana, kavējot satiksmi. Lai izvairītos no kaitinošām situācijām, es, pirmkārt, plānoju savu laiku tā, lai izvairītos no iekļūšanas sastrēgumos un braukšanas intensīvas satiksmes apstākļos – tas man lieliski strādā kā preventīvs risinājums.”

Tomēr, ja gadās nokļūt situācijā, kas nokaitina, Reinim ir vairāki paņēmieni, kā tikt galā ar dusmām: “Piemēram, ieslēdzu mašīnā latviešu repu un norepoju līdzi kādam pantam, lai “nolaistu tvaiku”. Ir bijuši gadījumi, kad jūtu, ka esmu pārāk “uzvilcies” vai vienkārši nepieciešams brītiņš atelpai – tad palūdzu šofera lomu pārņemt līdzbraucējam. Savukārt, ja šādā situācijā nonāku, braucot viens, tad labs variants ir apstāties benzīntankā, apēst saldējumu, paelpot svaigu gaisu un tad mierīgi turpināt ceļu.”

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā ieradušies Ukrainas bērnu slimnīcas pacienti

Rīgā uz psiholoģiskā atbalsta nometni ieradušies Ukrainas bērnu slimnīcas "Ohmatdyt" pacienti ar vecākiem un ārstiem.

Sabiedrība Panākta vienošanās neapliekamo minimumu pensionāriem nākamgad dubultot

Pensionāriem no nākamā gada neapliekamo minimumu varētu noteikt 1000 eiro apmērā mēnesī, intervijā LTV sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Sabiedrība Rīga aicina saglabāt dzelzceļa staciju «Rumbula»

Ņemot vērā augsto teritorijas attīstības potenciālu nākotnē un lielo loģistikas, tirdzniecības un ražošanas uzņēmumu koncentrāciju, Rīgas vicemērs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina Satiksmes ministriju pārskatīt nodomu par Rumbulas dzelzceļa stacijas slēgšanu.

Sabiedrība Valdība atbalsta 77 personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā

Starp pretendentiem 63% bija krievi, 13% baltkrievi, 5% lietuvieši, kā arī cahurs, armēnis, čečens, ukrainis.

Lasiet arī