Gaļas paviļjonu pārviedos par kultūras un mākslas telpu

Rīgas Centrāltirgus gaļas paviļjonu plānots atvēlēt kultūrai un mākslai, prezentējot Rīgas Centrāltirgus tuvāko desmit gadu telpiskās attīstības koncepciju, informēja SIA "Wealth.Investments" pārstāvis Auseklis Sarkans.

Koncepcija, ko pēc SIA "Rīgas namu" pasūtījuma izstrādāja SIA "Wealth.Investments" sadarbībā ar arhitektu biroju SIA "Teeja arhitekti", iezīmē ceļa karti nākamajiem gadiem, lai nepieciešamās investīcijas tirgus attīstībā varētu veikt mērķtiecīgi. Gala lēmums par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un veicamajiem ieguldījumiem būs jāpieņem tirgus īpašniekam - Rīgas pašvaldībai.

Izstrādātā koncepcija paredz desmit hektārus plašo tirgus teritoriju sadalīt funkcionālajos zonējumos, proti, pārtikas tirgus atrastos esošajos četros paviljonos, esošo gaļas paviļjonu nodotu mākslas un kultūras jomai, spīķeru pirmajā stāvā atrastos tirdzniecības uzņēmumi savukārt otro stāvu atvēlētu biroja telpām.

Bijušo rūpniecības preču tirgus teritoriju līdz 2030.gadam plānots atvēlēt autostāvvietai un zemnieku nakts tirgum, bet pēc 2030.gada tur varētu ierīkot mobilitātes punktu starppilsētu mikroautobusiem.

Uz pirmo paviljonu plānots pārvietot gaļas produktus, otro jeb gastronomijas paviljonu atvēlēs ēdināšanas pakalpojumiem, trešajā paviljonā plānota piena produktu, maizes un delikatešu tirdzniecība. Zivju paviljonā plānots turpināt zivju un dārzeņu tirdzniecību.

Arī tirgus ārtelpa sadalīta vairākos laukumos, proti, centrālais, tirgus, nēģu, Benjamiņas laukums, kur patlaban izvietota "Rail Baltica" trases būvniecības tehnika. Šajos laukumos nākotnē tiks saglabātas tirdzniecības vietas, kā arī apstādījumi.

Sarkans uzskata, ka koncepcijas īstenošanu vajadzētu sākt ar bijušo rūpniecības preču tirgus vietu, kura jau patlaban ir atbrīvota, izveidojot auto stāvvietas.

Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepciju plānots īstenot piecu līdz septiņu gadu laikā, un šim mērķim būtu nepieciešami 44 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldības kapitālieguldījumi paredzēti ap 14 miljoniem eiro, galvenokārt 2.-5.paviljonu konstrukciju pastiprināšanai, jumta un ēku remontiem, lai līdz 2027.-2028.gadam novērstu Būvniecības valsts kontroles biroja konstatētos trūkumus, kā arī teritoriju labiekārtošanai.