Ir atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas tālajā 1937. gadā.
Piebalgā sākas “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Piebalga”. Pētījums notiek, sadarbojoties Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Cēsu novada pašvaldībai ar mērķi turpināt pirms gandrīz 90 gadiem veikto pētījumu. Lai to īstenotu, ir iegūtas visas nepieciešamās ētikas atļaujas. Izpētes procesā paredzēts izmantot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, 3D skeneri. Kopumā plānots iesaistīt 500 Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājus.
Pētījuma gaitā iecerēts iesaistīt arī vēsturiskā pētījuma dalībniekus – ir atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas tālajā 1937. gadā.
Lai noskaidrotu cilvēku fiziskās uzbūves attīstību un arī izmaiņas, pirms 87 gadiem notika pirmais Piebalgas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Tika apsekotas mājas un mērīti vairāk nekā 4300 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāju. Šobrīd RSU uzsākusi antropoloģisku pētījumu, kas balstīts uz tolaik ievāktajiem datiem. RSU īstenotais projekts notiks divās daļās: seno datu apstrāde un atkārtota antropoloģiskā pētījuma veikšana Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājiem.
Pētījuma vadītājs ir RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra: “Jau pirmskara pētījuma veikšanas laikā bija iecere savāktos datus izmantot ģeneoloģiskajai izpētei – dzimtu ciltskoku veidošanai. Mēs ceram, apvienot vēsturiskos datus ar jaunajiem datiem. Tādējādi tie būtu noderīgi, veidojot Piebalgas dzimtu kokus, kas iekļautu ne tikai vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, miršanas gadu vai dzīves laiku, bet tiktu papildināti arī ar veselības stāvokli un citiem apsekošanas laikā iegūtajiem datiem.” Projektā ir iesaistīti arī tādi RSU profesori kā Aigars Pētersons, Silvija Umbraško, Juris Salaks, Andrejs Ivanovs, bet projekta ģenētikas daļā pētnieku grupā iesaistījies arī LU profesors Valdis Pīrāgs.
“Piebalga ir sens kultūrvēsturisks novads Vidzemē, tāpēc interese par tā pētniecību gan toreiz, gan tagad ir labi saprotama un pamatota. Mums ir patiess prieks būt daļai no šī pētījuma un daļai no vēsturiska procesa, jo pētījums sācies pirms 90 gadiem un tagad tas turpinās,” atzina Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
To, ka šī sadarbība ir Latvijas vēsturei un nākotnei nozīmīgs solis atgādina arī Roche Latvija vadītājs Rauls Vēliņš: “Mums ir lieliska iespēja šodien strādāt ar teju simtgadīgo mantojumu – pētnieku atstāto materiālu, ko, izmantojot tehnoloģiju iespējas, varēsim salīdzināt ar mūsdienu ģenētisko materiālu. Savukārt pēc simts gadiem cilvēkiem, kas dzīvos šeit mūsu vietā, būs iespēja salīdzināt, kas ir noticis ar gēniem – vai tie ir mainījušies, evolucionējuši? Un tas būs zinātniski pierādīts. Gēnu diagnostika ir svarīga ne tikai, lai izvēlētos pareizo ārstēšanu onkoloģijas pacientiem, bet tā var noderēt arī profilaktiski slimību novēršanai.”