Latvijas iedzīvotāji par uzticamāko informācijas avotu uzskata tuviniekus

Aptaujā noskaidrots, ka tuvi cilvēki saņem visaugstāko iedzīvotāju uzticību kopumā - pilnībā vai drīzāk tiem uzticas 86% aptaujāto, pagājušajā gadā - 83%, turklāt šogad paaugstinājies "pilnībā uzticas" atbilžu īpatsvars tam sasniedzot 44%, salīdzinot ar 32% pērn.

Tāpat pētījuma rezultāti rāda, ka katrs otrais aptaujas dalībnieks jeb 53% uzticas Latvijas sabiedriskajiem medijiem un puse aptaujāto - komerciālajiem radio, piemēram, ''SWH'', ''Radio Skonto'', ''EHR'', un citiem.

Līdztekus šogad paaugstinājusies uzticība arī komerciālajiem interneta ziņu portāliem, sasniedzot 49% salīdzinājumā ar 44% pērn, laikrakstiem un žurnāliem - pērn pilnībā vai drīzāk uzticējās 42%, bet šogad - 47%, kā arī komerctelevīzijām - 47%, 2023.gadā - 48%. Tāpat pieaugusi uzticība valsts pārvaldes institūcijām - pērn pilnībā vai drīzāk uzticējās 40%, bet šogad - 48%.

Aptaujā noskaidrots, ka 2024.gadā iedzīvotāji vairāk uzticējušies arī viedokļu līderiem un ekspertiem - 44%, salīdzinot ar 2023.gadu - 38%, kā arī influenceriem, kuriem pēc aptaujas rezultātiem uzticas 16% iedzīvotāju, bet 2023.gadā - 6%.

Tāpat aptaujas dati rāda, ka sabiedrībā vērojams augstāks uzticības līmenis sociālajiem medijiem, šogad sasniedzot 37%, pērn - 31%, no tiem kā trīs uzticamākie atzīti ''Youtube'' - 47%, salīdzinot ar 32% 2023.gadā, ''Facebook'' uzticas 38% respondentu, bet pērn - 24%, savukārt ''Instagram'' šogad aptaujā uzticību pauduši 24% respondentu, kamēr 2023.gadā - 14%.

Paaugstinājusies uzticēšanās arī ''TikTok'' platformai - 20%, salīdzinot ar 8% 2023.gadā un ''Twiter'' jeb ''X'' - 18%, bet pērn - 11%.

Aptauja veikta šī gada jūnijā, aptverot 1005 respondentus - Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma izmaksas bija 3956 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, un tas tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.