Arvien mazāk pusaudžu novērtē savu veselību kā teicamu

2022.gada aptaujas dati liecina, ka tikai 12,3% meiteņu un 24,5% zēnu savu veselību novērtējuši kā teicamu, kas abiem dzimumiem ir zemākais rādītājs kopš 2010.gada, kad tas bija attiecīgi 16,2% un 26,3%.

Kopumā pusaudžiem visizplatītākās ir bijušas iknedēļas veselības sūdzības par aizkaitināmību vai sliktu garastāvokli, uz to norādījuši 46,7% pusaudžu. Vēl 42,5% pusaudžu sūdzējušies par nervozitāti, 34,5% - par grūtībām iemigt, 29,6% - par nomāktību, bet 25,5% - par galvassāpēm.

Pētījums liecina, ka kopumā meiteņu īpatsvars ar veselības sūdzībām ir būtiski lielāks nekā zēnu. Nomāktības, vēdera sāpju, galvassāpju un galvas reiboņu izplatība meitenēm ir vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar zēniem. Pieaugot vecumam, veselības sūdzību izplatība dzimumgrupās palielinās, bet vislielākās atšķirības 15 gadu vecumā meitenēm attiecībā pret zēniem novēro iknedēļas vēdera sāpju (26,8% pret 9,7%), galvassāpju (45,3% pret 17,0%) un nomāktības (59,8% pret 22,5%) gadījumā.

Turklāt, palielinoties vecumam, sūdzību izplatība meitenēm konsekventi palielinās visu pētīto veselības sūdzību gadījumā. Iknedēļas muguras sāpju, nomāktības un galvas reiboņu izplatības atšķirības meitenēm 15 gadu vecumā salīdzinājumā ar jaunāko vecuma grupu ir vislielākās. Taču zēniem salīdzinājumā ar pārējām veselības sūdzībām 15 gadu vecumā muguras sāpju izplatība ir gandrīz divas reizes lielāka, sasniedzot 21,3%, kamēr, piemēram, 11 gados - 12,3%. Tikmēr citu sūdzību gadījumā atšķirības ir mazākas. Galvassāpju un vēdera sāpju izplatība visaugstākā ir zēniem tieši jaunākajā vecumgrupā.

Ja laikā no 1994. līdz 2018.gadam iknedēļas muguras sāpju izplatība bija lineāri pieaugoša abiem dzimumiem, tad 2022.gadā muguras sāpju izplatība ir turpinājusi palielināties meitenēm, kamēr zēniem muguras sāpju izplatība salīdzinājumā ar 2018.gadu ir nedaudz samazinājusies.

Laikā no 2006.gada līdz 2018.gadam gan zēnu, gan meiteņu īpatsvars ar grūtībām iemigt vismaz reizi nedēļā pakāpeniski palielinājās, tad 2022.gadā abiem dzimumiem grūtību iemiegt izplatība ir samazinājusies par 10 procentpunktiem zēniem un 7,5 procentpunktiem meitenēm.

Savukārt zēnu īpatsvars ar iknedēļas sūdzībām par nervozitāti nav būtiski mainījies kopš 1998.gada. Ja meitenēm iknedēļas nervozitātes izplatības tendences laikā no 1994. līdz 2018.gadam nav bijušas konsekventas, tad 2022.gadā meiteņu īpatsvars, kas sūdzas par nervozitāti, ir krasi pieaudzis, attiecīgajā periodā sasniedzot visaugstāko līmeni.

Pētījumā arī secināts, ka gandrīz 44% pusaudžu pēdējā mēneša laikā ir lietojuši medikamentus pret galvassāpēm, bet pret vēdera sāpēm - 36%. Medikamentu lietošanas izplatība galvassāpju un vēdera sāpju gadījumā meitenēm ir būtiski lielāka nekā zēniem, kamēr grūtību iemigt un nervozitātes gadījumā dzimumatšķirības ir daudz mazākas un muguras sāpju gadījumā nav nozīmīgas.

Zēnu īpatsvars, kas lietojuši medikamentus pret galvassāpēm, bija strauji pieaudzis laikā no 1994.gada (21,8%) līdz 2010.gadam (41,1%), bet pēc tam ir vērojama medikamentu lietošanas pret galvassāpēm izplatības neliela samazināšanās, 2022.gadā sasniedzot 35,4%.

Turpretī meitenēm medikamentu pret galvassāpēm lietošanas biežumā viskrasākais pieaugums ir bijis laikā no 1994. līdz 2006.gadam, attiecīgi no 34,2% līdz 50,7%, kam būtiskas izplatības izmaiņas nav sekojušas, un 2022.gadā nedaudz vairāk nekā puse meiteņu atzīmē, ka pēdējā mēnesī ir lietojušas medikamentus pret galvassāpēm.

Kopumā medikamentu pret vēdera sāpēm lietošanas izplatība pusaudžiem bija strauji palielinājusies laikā no 1994. līdz 2006.gadam. Kopš 2006.gada meitenēm nozīmīgas tendences medikamentu pret vēdera sāpēm lietošanas biežumā nenovēro, proti, 2022.gadā arī vidēji 44% meiteņu ir norādījušas, ka pēdējā mēneša laika ir lietojušas medikamentus pret vēdera sāpēm.

Savukārt zēniem no 2010.gada (33,9%) līdz 2022.gadam (26,7%) novēro pakāpenisku medikamentu pret vēdera sāpēm lietošanas biežuma samazināšanos.

Pētījums veikts 2022./2023. mācību gada laikā, un tas tiek realizēts katrus četrus gadus un aptver reprezentablu skolēnu grupu 11, 13 un 15 gadu vecumā, gūstot datus par dažādu ievainojumu biežumu un to veicinošiem apstākļiem pusaudžu vecumā.