• Sandis,
  • Uldis,
  • Ulvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Rail Baltica» ir tik dziļā bedrē, ka tas var ietekmēt esošo valsts budžetu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 08:55, 02.07.2024


Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).


Foto: LETA

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Atbildība par projektu, ņemot tā apmērus, viņaprāt, jāgulstas tostarp uz augstākajām valsts amatpersonām. Kulberga ieskatā pieļautajā situācijā vainīgs ir nevis viens, bet vairāki cilvēki, bet komisija nav policija, tā tikai palīdzēs savākt informāciju izmeklēšanai.

Komisija uz pirmo sēdi sanāks 11.jūlijā.

Kā ziņots, koalīcija vēlas pārskatīt "Rail Baltica" staciju līgumu un sadārdzinājumu izmaksas pirms rēķinu apmaksas.

Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), ir jāgūst pārliecība, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai maksimāli sadārdzinājumu samazinātu. Valdība vēlas pārskatīt visus noslēgtos līgumus, lai turpmāk nebūtu sadārdzinājumu, bet esošos sadārdzinājumus varētu novērst, uzsvēra Siliņa.

Ministru prezidente sacīja, ka Satiksmes ministrija esot vērsusies prokuratūrā.

Jūnija sākumā TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka par abām starptautiskajām "Rail Baltica" stacijām - Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā - būvniekiem nav maksāts kopš februāra.

"Nekā personīga" atzīmēja, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. "Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no "Eiropas dzelzceļa līniju", gan SM, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt," vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un sasniedzis 39 miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība "BeReRix", savukārt būvuzraudzību nodrošina "Egis-Deutsche Bahn".

Savukārt pilnsabiedrība "B.S.L. Infra" ir projekta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky" un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA "Binders" un AS "LNK Industries".

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Vieta, kur mīt cerība: Latvijā atklāta vasaras nometne īpašiem bērniem (+VIDEO)

Pirmās 13 ģimenes, kas saskārās ar vēža diagnozēm, uzzināja, kur varētu saņemt palīdzību.

Sabiedrība Valsts austrumu daļā vietām gaidāms stiprs lietus

Ceturtdien Vidzemē, Latgalē un Sēlijā būs pārsvarā apmācies laiks, daudzviet līs, vietām gaidāms stiprs lietus, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Vidējā braukšanas ātruma radaru skaitu Latvijā plānots palielināt trīs reizes

Vidējā braukšanas ātruma radaru skaitu Latvijā plānots palielināt vismaz trīs reizes, trešdien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Sabiedrība Rīgā sākta Lielās ģildes nama pārbūve

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā SIA "Rere meistari" sākusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvietas Lielās ģildes nama Amatu ielā, Rīgā, pārbūvi, kuras izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro.

Lasiet arī

Ekonomika «Eiropas dzelzceļa līnijas» plānots integrēt «Latvijas dzelzceļa» sistēmā

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" plānots integrēt VAS "Latvijas dzelzceļš" sistēmā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Sabiedrība Siliņa skaidro, kāpēc Vitenbergs nevar izmeklēt «Rail Baltica» problēmas

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka Saeimas deputāta, bijušā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (NA) atrašanās "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā būtu tiešs interešu konflikts.

Kriminālziņas Ģenerālprokuratūra pārbaudē vērtēs Rail Baltic ieviešanā amatpersonu darbības

Ģenerālprokuratūrā jau 3.jūnijā sākta pārbaude par to, ka par projekta "Rail Baltic" ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Sabiedrība Valsts kontrole: Rail Baltica projektam trūkst 10-19 miljardu eiro

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.