Pašvaldības mudina kā valsts prioritāti noteikt lauku jauniešu attīstību

To kā prioritāti izvēlējušās 18 pašvaldības. 13 pašvaldības uzskata, ka jākoncentrējas uz jauniešu līdzdalības un brīvprātīgā darba veicināšanu, jauniešu psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšanu, kā arī darba ar jaunatni prestiža celšanu.

11 pašvaldības uzsvēra nepieciešamību stiprināt darbā ar jaunatni personāla kapacitāti, bet mobilā darba ar jaunatni attīstība svarīga bijusi desmit pašvaldībām.

Mazāk pašvaldību kā prioritāti izvirzījušas jauniešu nodarbinātības veicināšanu, sociālo iekļaušanu un neiecietības apkarošanu, kā arī vardarbības mazināšanu jauniešu vidū un administratīvā sloga mazināšanu projektu īstenošanā.

Visretāk minētas tādas prioritātes kā darbs ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām, neformālās izglītības atzīšana nacionālajā līmenī, jauniešu seksuālās un reproduktīvās veselības stiprināšana, starpinstitūciju sadarbības sekmēšana, ielu un digitālā darba ar jaunatni attīstība, kā arī jaunatnes nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšana.

Jautājumā par nepieciešamajiem resursiem un atbalstu efektīvākam darbam ar jaunatni, pašvaldības galvenokārt norādījušas uz vajadzību palielināt darbā ar jaunatni iesaistīto personu skaitu. Šādu atbildi sniegušas 33 pašvaldības, tāpat kā gadu iepriekš.

21 pašvaldība izcēla nepieciešamību pēc lielākas lomas darbam ar jaunatni lēmumu pieņēmēju un politiķu izpratnē. Tikpat daudz pašvaldību norādīja uz vajadzību pēc papildu telpām, savukārt 19 pašvaldības - uz vajadzību pēc jaunām un modernām telpām. Par būtisku faktoru tiek uzskatīta arī labāka sadarbība starp visām jaunatnes darbā iesaistītajām pusēm.

17 pašvaldības izteica vajadzību pēc metodiskā atbalsta, bet četras pašvaldības kā prioritāti nosauca informatīvo atbalstu.

Trīs pašvaldības uzskata, ka esošais atbalsts ir pietiekams.