Latvijā 10,3% no visām mājsaimniecībām ir viena vecāka ģimenes

2024.gada sākumā Latvijā bija 833 700 mājsaimniecību, tostarp 277 300 mājsaimniecību dzīvoja bērni un jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.

Vienlaikus 85 700 mājsaimniecību jeb 10,3% no kopējā mājsaimniecību skaita šā gada sākumā bija viena vecāka ģimenes, kamēr no mājsaimniecību ar bērniem skaita viena vecāka ģimenes veidoja 30,9%.

Viena vecāka ģimeņu mājsaimniecības lielākajā daļā gadījumu jeb 60,5% gadījumu ir mājsaimniecības ar vienu bērnu, kamēr 29,2% gadījumu tās ir ģimenes ar diviem bērniem un 10,3% - ar trīs un vairāk bērniem. Vienīgais pieaugušais 75,6% šādu ģimeņu ir mamma.

Viena vecāka ģimenes biežāk sastopamas lielākajās Latvijas pilsētās. Kamēr vidēji Latvijā 30,9% no visām mājsaimniecībām ar bērniem ir ar vienu pieaugušo, Jēkabpilī tādu ir 37,9%, Daugavpilī 37,1%, Liepājā 36,7%, Rēzeknē 36,2% un Rīgā 35,2%.

Starp novadiem visvairāk viena vecāka ģimeņu mājsaimniecību no visu novadā dzīvojošo mājsaimniecību ar bērniem kopskaita ir Jēkabpils (33,5%), Līvānu (33,3%) un Valkas (32,3%) novados, bet vismazāk - Siguldas (21,5%), Smiltenes (23,7%) un Jelgavas (23,8%) novados.

Nodarbinātības līmenis viena vecāka ģimenēs jeb mājsaimniecībās, kurās bērnu vai bērnus audzina viens pieaugušais 18-64 gadu vecumā, 2023.gadā bija 81,7%, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā vidēji Latvijā (75,7%).

Dati arī liecina, ka 12,3% pieaugušie šādās mājsaimniecībās strādāja blakusdarbā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji Latvijā bija nodarbināti blakusdarbā (7,7%).

Lai arī šādās mājsaimniecībās ir augsts nodarbinātības līmenis, spēja segt izdevumus ir zemāka nekā vidēji Latvijā, norāda statistikas pārvaldē.

2023.gadā mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt 20,2% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem. Tomēr situācija ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar 2020.gadu, kad mājokļa izdevumu segšana ļoti apgrūtinoša bija 30% viena pieaugušā mājsaimniecību.

Viena pieaugušā mājsaimniecībās biežāk nekā vidēji mājsaimniecībās Latvijā atzīts, ka naudas trūkuma dēļ nav varēts atļauties segt neparedzētus izdevumus (58,3%, vidēji visās mājsaimniecībās - 48,9%), nomainīt lietotas mēbeles (attiecīgi 36,8% un 29,5%), segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītus (attiecīgi 12,2% un 7,3%) un uzturēt mājokli siltu (attiecīgi 10,2% un 8,4%).

Pagājušajā gadā 29,9% vientuļo vecāku mājsaimniecību ierobežotu līdzekļu dēļ nevarēja doties kopīgās ģimenes brīvdienās ārpus mājām, 22,6% nevarēja atļauties lietot auto privātajām vajadzībām, bet 8,4% nevarēja atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka Latvijas Nacionālais attīstības plāns paredz samazināt nabadzības risku mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina apgādībā esošus bērnus, no 26,2% 2018.gadā līdz 24,5% 2027.gadā. Līdz šim mērķis vēl nav sasniegts - mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem joprojām saglabājās augsts nabadzības risks - 29,6% 2022.gadā.