• Indriķis,
  • Ints,
  • Namejs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


NATO Austrumu flanga valstu samits vairs nav «vienprātīgu valstu klubiņš»

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 07:33, 13.06.2024


NATO Austrumu flanga valstu samits, kas otrdien notika Rīgā, parāda, ka tas vairs nav "vienprātīgu valstu klubiņš", aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda universitātes viespētnieks Māris Andžāns.


Foto: LETA

Runājot par samita mīnusiem, viņš uzsvēra, ka ne Slovākija, ne Ungārija netika pārstāvēta pienācīgā līmenī - valstu vai valdību vadītāju līmenī. Samitā Slovākiju un Ungāriju pārstāvēja vēstnieki. Andžāna ieskatā, tas ir ļoti skaidrs signāls, ka, lai gan šīs valstis tehniski ir daļa no tā dēvētā Bukarestes devītnieka valstu formāta, šajā kopienā tās sevi redz citādi.

"Manuprāt, nav pat jāskatās uz Bukarestes devītnieka formātu un šo samitu, lai zinātu, ka Slovākija un Ungārija ar simpātijām raugās Krievijas virzienā. Tāpat šo valstu nostāja attiecībā pret Ukrainu atšķiras no tās nostājas, kāda ir vairākumam NATO dalībvalstu. Protams, Turcija, lai arī NATO dalībvalsts, arī uz "žoga sēž"," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka Bukarestes devītnieka formāta avangardā ir Polija un Baltijas valstis, un acīmredzot Slovākija un Ungārija nejūtas omulīgi šajā formātā. Andžāns uzsvēra, ka nav arī tālu jāmeklē iemesls, kāpēc uz samitu Rīgā neieradās kāds cienīgs šo valstu pārstāvis - tad, kad Slovākijas premjerministrs Roberts Fico nāca pie varas, viņš skaidri pateica, ka Slovākija Ukrainai militāru palīdzību vairs nesniegs.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atgādināja, ka pirms Fico nonākšanas Slovākijas premjera amatā Slovākija bija uzticams partneris. Ņemot vērā praktisko atbalstu, kuru Slovākija nodeva Ukrainai, tas noteikti bija pat ievērojamāks par to, ko tolaik varēja nodot Ukrainai Baltijas valstis, piemēram, runa ir par Slovākijas piegādātajiem iznīcinātājiem, kas Ukrainai trūka un joprojām trūkst.

Runājot par vēl vienu mīnusu, eksperts norādīja, ka nebija NATO Austrumu flanga valstu samita deklarācijas, bet gan priekšsēdētāju paziņojums. Bulgārijas prezidents Rumens Radevs bija izteicies, ka samitā netika panākta vienprātība. Savukārt pozitīvais samita aspekts ir tāds, ka tajā piedalījās Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons.

"Tas iezīmē zināmas pārmaiņas, ka par Bukarestes devītnieku nav jādomā tādā izpratnē, kāda bija iepriekš. Šis formāts nedaudz sāk virzīties uz ziemeļiem - kaut kas izkrīt laukā un kaut kas ienāk vietā," teica Andžāns.

Taujāts, vai viņš saklausīja ko būtisku NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga atkārtoti paustajā, ka NATO ir gatava aizstāvēt sabiedrotos no jebkura ienaidnieka, Hārvarda universitātes viespētnieks uzsvēra, ka Stoltenberga paziņojumos viņš nedzirdēja pilnīgi neko jaunu, lai gan diplomāti varētu nepiekrist.

"Ja stratēģiski raugās, samitā nebija nekāda spilgta paziņojuma. Jāpiebilst, ka tāds arī nav šī formāta uzdevums. Bukarestes devītnieka formāts ir paredzēts, lai koordinētu nostājas vienā ģeogrāfiskajā blokā NATO. Nevajadzētu gaidīt no šī formāta pārspīlētas lietas. Lai gan NATO ģenerālsekretāra amats ir nozīmīgs, būtībā tas ir administrators, kurš meklē starp dalībvalstīm vienprātību un vada procesus," skaidroja eksperts.

Viņš atzīmēja, ka NATO ģenerālsekretāra vārdi ir ļoti svarīgi, bet NATO kontekstā daudz svarīgāk būs, kurš uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, vēlēšanās Lielbritānijā un Francijā. Tam būs fundamentāla ietekme. Potenciāla bruņota konflikta gadījumā attiecīgajās NATO dalībvalstīs tas būs politisks lēmums kādam palīdzēt vai nepalīdzēt. Tas nebūs NATO ģenerālsekretāra lēmums.

"Rezumējot, diemžēl vairāk ir sliktā nekā labā, jo Bukarestes devītniekā iezīmējas plaisas, kas nav patīkamas. Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka samitā piedalījās Somijas prezidents un Zviedrijas premjerministrs," sacīja Andžāns.

LETA jau rakstīja, ka otrdien, 11.jūnijā, Rīgā pirmo reizi notika NATO Austrumu flanga valstu samits. Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā īsi pirms NATO samita Vašingtonā tika koordinētas nostājas NATO Austrumu flanga drošībai un kolektīvajai aizsardzībai, kā arī ilgtermiņa atbalstam Ukrainai būtiskos jautājumos.

Samits Rīgā notika pēc Rinkēviča iniciatīvas. Ņemot vērā NATO jaunāko dalībvalstu Somijas un Zviedrijas stratēģisko lomu reģiona drošībā, pēc Latvijas prezidenta ierosinājuma samitā piedalījās arī Somijas prezidents un Zviedrijas premjerministrs.

Latvijas prezidents kopā ar NATO ģenerālsekretāru, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Somijas prezidentiem, Zviedrijas premjerministru, kā arī Slovākijas un Ungārijas pārstāvjiem apsprieda NATO reģionālo aizsardzības plānu efektīvu ieviešanu un alianses aizsardzības spēju stiprināšanu, kas izriet no NATO samitu Madridē un Viļņā lēmumiem. Sanāksmes dalībnieki arī diskutēja par Vašingtonas samita potenciālajiem lēmumiem, lai veicinātu Ukrainas un NATO bruņoto spēku savietojamību un tuvinātu Ukrainas dalību NATO.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība IeM analizē šūnu apraides paziņojumu nenonākšanu līdz adresātiem

Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs kopā ar tehniskajiem sistēmas izstrādātājiem sācis analizēt situācijas, kurās šūnu apraides paziņojums nav sasniedzis saņēmējus, informēja ministrija.

Sabiedrība Vasarā bērnu pieskatīšana valstī kļūst par ikdienas izaicinājumu (+VIDEO)

"Tas norāda uz plaisu starp ģimeņu vajadzībām un darba vides atbalsta mehānismiem".

Sabiedrība «Presidential Alert» Latvijā? VUGD skaidro paziņojuma izcelsmi

Šūnu tehnoloģijas trauksmes paziņojuma nosaukums un valoda ir atkarīga no mobilo telefonu operētājsistēmas izstrādātāju īpatnībām, taču patlaban valstij nav iespējams to mainīt pēc saviem ieskatiem, aģentūrai LETA atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Sabiedrība Sākas vilku medību sezona, atļauts nomedīt 370 vilkus

Valsts meža dienests patur tiesības samazināt nomedījamo vilku skaitu atbilstoši medību sezonas laikā iegūtajiem datiem par vilku populācijas stāvokli.

Lasiet arī

Pasaule EK prezidente: Drošības arhitektūra vairs nav pašsaprotama

Drošības arhitektūra, uz kuru esam paļāvušies gadu desmitiem, vairs nav pašsaprotama, kopīgajā preses brīfingā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, piedaloties alianses samitā Nīderlandē, Hāgā.

Pasaule Tramps: Pastāv dažādas NATO kolektīvās aizsardzības interpretācijas

Pastāv vairākas NATO kolektīvās aizsardzības klauzulas interpretācijas, atrodoties ceļā uz alianses samitu Hāgā, otrdien paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

Pasaule Latvijas delegācija dodas uz NATO samitu Hāgā

Nīderlandes pilsētā Hāgā otrdien un trešdien notiks NATO samits, kur Latvijas delegāciju vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pasaule Latvijas Saeima atbalsta Ukrainas pēc iespējas drīzāku uzaicināšanu dalībai NATO

Latvijas Saeima ceturtdien atbalstīja Ukrainas pēc iespējas drīzāku uzaicināšanu dalībai NATO un raitu Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) procesa virzību.