• Ārvalda,
  • Ārvalds,
  • Herta,
  • Valda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijai jākļūst par dronu ražošanas līderi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 16:55, 11.06.2024

Andris Ērglis


Aizsardzības ministrijas pārstāvji šodien deputātus informēja, ka ir uzsāktas iepirkuma procedūras un no trim Latvijas ražotājiem jau piegādāti pirmie 100 droni. Vasarā plānotas piegādes vēl no astoņiem Latvijas uzņēmumiem, un notiek aktīvs darbs pie nākamās dronu partijas iepirkuma.



Latvijai ir visas iespējas izmantot savas priekšrocības, lai kļūtu par dronu ražošanas līderi, sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs otrdien, 11.jūnijā, kopīgā sēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Deputāti sēdē sprieda par Dronu koalīcijas projekta virzību.

“Mums ir vairākas priekšrocības – esam maza valsts, esam elastīgi un mums ir izcils poligons Sēlijā. Tur drošos apstākļos varam nodrošināt ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs ražotu dronu testēšanu, tostarp testēt veidus, kā apiet elektromagnētisko slāpēšanu. Citām valstīm šādu iespēju nav. Tāpat mums ir ļoti labs kontakts ar ukraiņiem un mēs zinām, kas Ukrainai vajadzīgs, kā arī mums ir iespēja viņiem ātri aizsūtīt šos dronus testēt arī militārā konflikta laikā un saņemt informāciju atpakaļ. Šīs priekšrocības mums ir efektīvi jāizmanto,” sacīja A.Kulbergs.

A.Kulbergs arī uzsvēra, ka Latvijai jākļūst par dronu speciālistu, jo šai industrijai ir nākotne ar lielu potenciālu. “Dronu pilotēšana būtu jāapgūst mūsu jauniešiem ne tikai armijā, jaunsardzē un zemessardzē, bet šādas mācības būtu lietderīgi iekļaut arī skolu programmās”.

Iepazīstoties ar Dronu koalīcijas projekta attīstību, apakškomisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka “mērķis ir skaists – Ukrainai piegādāt miljons dronu. Tā ir mūsu iespēja Latvijā attīstīt militāro ražošanu, tostarp dronu industriju, lai bezpilota lidaparātus operatīvi varētu piegādāt Ukrainai un palīdzēt karā, kā arī tādējādi stiprinātu mūsu aizsardzības un izlūkošanas spējas”.

“No industrijas izskanējis, ka īsti nav skaidrības, kādi droni nepieciešami un kas vajadzīgs Ukrainai, kas Latvijai. Skaidrības līdz galam nav. Ražotāji atzīmē kavēšanos ar tā saucamo zaļo koridoru, lai viegli varētu piekļūt finansējumam un attīstītu dronu ražošanu, savukārt Ekonomikas ministrija pauž, ka nav problēmu – zaļais koridors darbojas jau šodien,” sēdē pauda A.Kulbergs.

Kā atgādina Saeimas Preses dienests, Dronu koalīcija izveidota šī gada februārī, un tās mērķis ir nodrošināt Ukrainas bruņoto spēku pārsvaru pār Krieviju dronu jomā, lai veicinātu tās uzvaru un nodrošinātu Krievijas atturēšanu no tālākas agresijas. Koalīciju iniciējusi Latvija, un patlaban tajā piedalās 12 valstis. Šogad Dronu koalīcijas vajadzībām atvēlēti kopumā 20 miljoni eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Visā Latvijā notiks «Ēnu diena»

Šodien visā Latvijā norisināsies Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem "Ēnu diena", aģentūru LETA informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Sabiedrība Šodien notiks konference par neatkarību un latvisko garu (+VIDEO)

4.maija Deklarācija ir balstīta uz valsts nepārtrauktības doktrīnu, kā arī starptautisko tiesību normām.

Sabiedrība Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās

Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sabiedrība Latvijā sāk ieplūst auksts gaiss no Arktikas

Piektdien Latvijā pūtīs brāzmains vējš un gaisa temperatūra būs ievērojami zemāka nekā ceturtdien, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Sabiedrība Rosina daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Sabiedrība Plāno valsts nodevu reformu civillietās

Valsts nodevu samazinās prasībās līdz 7500 eiro. Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, veicinās iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu piedāvāt tūrisma braucienus Krievijā un Baltkrievijā

Nākamais solis - pasažieru pārvadājumu ierobežošana uz Krieviju.

Sabiedrība "Bāzes pensiju" jautājumā pie rezultāta ir jānonāk šī gada laikā

"Bāzes pensija" ir iecerēta kā regulārs maksājums visiem vecuma pensijas saņēmējiem papildu vecuma pensijai.