• Andžejs,
  • Andžs,
  • Edīte,
  • Esmeralda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas Universitāte: letonika ir pieprasīta visā pasaulē (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:24, 10.06.2024


"Mūsdienu zinātne ir starptautiska, tāpēc svarīgi spēt arī nacionālus jautājumus izstāstīt pētniecības aktualitātēm atbilstošā un starptautiski pamanāmā formā".


Eva Eglāja-Kristsone (1977) – literatūrzinātniece, filoloģijas doktore (2007). Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece (kopš 2016), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore (kopš 2021).

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) izdotais zinātniskais žurnāls "Letonica" ierindots starptautiskās citējamības datu bāzes "Scopus" jaunākā reitinga augstākajās kvartilēs (Q1 un Q2), apliecinot, ka žurnālā publicēto oriģinālo zinātnisko rakstu citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa.

Datubāzē "Scopus" žurnāls indeksēts piecās jomās - literatūra un literatūras teorija (Q1); vizuālā māksla un skatuves māksla (Q1); vēsture (Q2); mūzika (Q2) un kultūras studijas (Q2) -, tādējādi ļaujot aptvert plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.

LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone norāda: "Ziņa par žurnāla "Letonica" lielisko sniegumu sabalsojas ar pagājušogad svinēto žurnāla 25.gadskārtu un 50. numura iznākšanu, kad, retrospektīvi atskatoties, kristalizējās galvenā panākumu atslēga - plašs autoru loks ārpus LU LFMI, starpdisciplinaritāte un pakāpeniski pieaugoša ārvalstu autoru piesaiste. Liels nopelns bijušajiem redaktoriem un jo īpaši pašreizējam galvenajam redaktoram Jānim Ogam, kurš rūpīgi sekojis līdzi ne tikai žurnāla augstvērtīgai zinātniskajai kvalitātei, bet arī citējamības rādītāju paaugstināšanas iespējām un žurnāla izplatībai plašā starptautiskā akadēmiskajā kopienā. Publicēšanās žurnālā "Letonica" un citos starptautiskās citējamības datubāzēs iekļautajos žurnālos humanitāro zinātņu pētniekiem ļauj sasniegt plašu zinātnisku auditoriju, gan iepazīstinot ar nacionālas nozīmes pētījumu rezultātiem ārvalstu kolēģus, gan iesaistoties koppublikāciju tapšanā, ievietojot savas pētījumu intereses plašākos kontekstos."

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs uzsver, ka "humanitārajām zinātnēm Latvijas Universitātē ir īpaša loma un īpaša atbildība nacionālā kontekstā. Vienlaikus mūsdienu zinātne ir starptautiska, tāpēc svarīgi spēt arī nacionālus jautājumus izstāstīt pētniecības aktualitātēm atbilstošā un starptautiski pamanāmā formā. LU LFMI un žurnāla "Letonica" komandai tas izdodas, dodot lielisku piemēru, no kā mācīties un kam sekot."

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta RIS3 vienības vadītājs Edvards Francis Kuks raksta: "Izglītības un zinātnes ministrija priecājas par zinātniskā žurnāla "Letonica" panākumiem. Vieta 1. un 2. kvartilē apliecina gan žurnālā pārstāvēto pētnieku darba kvalitāti, gan žurnāla redzamību literatūrzinātnē un tai radniecīgās jomās. "Letonica" izaugsme un saistošie tematiskie izdevumi atgādina, ka zinātne kļūst arvien starpdisciplinārāka un pieprasa ciešu sadarbību starp nozarēm. LU LFMI mērķtiecīgais darbs, attīstot sadarbību ar Baltijas un Eiropas pētniekiem, var kalpot par piemēru arī citiem Latvijas zinātniskajiem žurnāliem. Savukārt Latvijas pētniekiem tā ir iespēja publicēties augstvērtīgā žurnālā, tādējādi veicinot arī Latvijas zinātnes starptautisko redzamību."

"Letonica" ir starpdisciplinārs zinātnisks žurnāls, kas iznāk kopš 1998.gada. Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts "Scopus", ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

2023.gadā klajā tika laisti seši žurnāla numuri, to vidū - četri tematiskie numuri un trīs numuri angļu valodā. Rakstu autoru vidū ir Latvijas un ārvalstu zinātnisko institūciju pētnieki, kā arī doktoranti, apliecinot savstarpēju ieinteresētību un sadarbību gan individuālā, gan institucionālā ziņā pētījumu un zinātnisku projektu jomā. 2024.gadā iznācis tematiskais numurs "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" un plānota vēl divu numuru iznākšana. Izdošanu atbalsta Latvijas Universitāte, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Zinātnes padome.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Sestdien dažviet Latvijā iespējams pērkona negaiss

Sestdien dažviet Latvijā iespējams pērkona negaiss, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Sabiedrība Satiksmes ministrija plāno likvidēt AS "Ventas osta"

Satiksmes ministrija (SM) plāno likvidēt AS "Ventas osta", liecina Tiesību aktu portālā (TAP) publicētais rīkojuma projekts.

Sabiedrība Latvijas darbinieki ņem mazāk atvaļinājumu nekā viņu Baltijas kaimiņi (+VIDEO)

Kvalificēti speciālisti norāda, ka izņēmuma kārtā nākas iesaistīties darba procesā.

Lasiet arī

Kultūra Lucavsalā uzstāsies pasaules mūzikas zvaigznes (+VIDEO)

"Šogad mums ir dots mazliet vairāk laika, lai sagaidītu ilgi gaidītos vasarīgos laikapstākļus".

Sabiedrība Naktī uz svētdienu daudzviet būs īslaicīgs lietus

Naktī uz svētdienu daudzviet būs īslaicīgs lietus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Ekonomika No Latvijas četros mēnešos izvests 2,8 reizes vairāk naftas produktu

Atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā no Latvijas izvesto naftas produktu apmērs četros mēnešos bija kopumā par 475 624 tonnām jeb 2,8 reizes lielāks nekā 2024.gada četros mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Ekonomika PVD dillēs un pētersīļos no Uzbekistānas atklāj neatļautu pesticīdu atliekvielu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Uzbekistānas izcelsmes dillēs un pētersīļos konstatējis Eiropas Savienībā (ES) neatļautu pesticīdu atliekvielu - hlorpirifosu, liecina dienesta publiskotā informācija.