• Dita,
  • Marta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas Universitāte: letonika ir pieprasīta visā pasaulē (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:24, 10.06.2024


"Mūsdienu zinātne ir starptautiska, tāpēc svarīgi spēt arī nacionālus jautājumus izstāstīt pētniecības aktualitātēm atbilstošā un starptautiski pamanāmā formā".


Eva Eglāja-Kristsone (1977) – literatūrzinātniece, filoloģijas doktore (2007). Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece (kopš 2016), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore (kopš 2021).

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) izdotais zinātniskais žurnāls "Letonica" ierindots starptautiskās citējamības datu bāzes "Scopus" jaunākā reitinga augstākajās kvartilēs (Q1 un Q2), apliecinot, ka žurnālā publicēto oriģinālo zinātnisko rakstu citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa.

Datubāzē "Scopus" žurnāls indeksēts piecās jomās - literatūra un literatūras teorija (Q1); vizuālā māksla un skatuves māksla (Q1); vēsture (Q2); mūzika (Q2) un kultūras studijas (Q2) -, tādējādi ļaujot aptvert plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.

LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone norāda: "Ziņa par žurnāla "Letonica" lielisko sniegumu sabalsojas ar pagājušogad svinēto žurnāla 25.gadskārtu un 50. numura iznākšanu, kad, retrospektīvi atskatoties, kristalizējās galvenā panākumu atslēga - plašs autoru loks ārpus LU LFMI, starpdisciplinaritāte un pakāpeniski pieaugoša ārvalstu autoru piesaiste. Liels nopelns bijušajiem redaktoriem un jo īpaši pašreizējam galvenajam redaktoram Jānim Ogam, kurš rūpīgi sekojis līdzi ne tikai žurnāla augstvērtīgai zinātniskajai kvalitātei, bet arī citējamības rādītāju paaugstināšanas iespējām un žurnāla izplatībai plašā starptautiskā akadēmiskajā kopienā. Publicēšanās žurnālā "Letonica" un citos starptautiskās citējamības datubāzēs iekļautajos žurnālos humanitāro zinātņu pētniekiem ļauj sasniegt plašu zinātnisku auditoriju, gan iepazīstinot ar nacionālas nozīmes pētījumu rezultātiem ārvalstu kolēģus, gan iesaistoties koppublikāciju tapšanā, ievietojot savas pētījumu intereses plašākos kontekstos."

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs uzsver, ka "humanitārajām zinātnēm Latvijas Universitātē ir īpaša loma un īpaša atbildība nacionālā kontekstā. Vienlaikus mūsdienu zinātne ir starptautiska, tāpēc svarīgi spēt arī nacionālus jautājumus izstāstīt pētniecības aktualitātēm atbilstošā un starptautiski pamanāmā formā. LU LFMI un žurnāla "Letonica" komandai tas izdodas, dodot lielisku piemēru, no kā mācīties un kam sekot."

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta RIS3 vienības vadītājs Edvards Francis Kuks raksta: "Izglītības un zinātnes ministrija priecājas par zinātniskā žurnāla "Letonica" panākumiem. Vieta 1. un 2. kvartilē apliecina gan žurnālā pārstāvēto pētnieku darba kvalitāti, gan žurnāla redzamību literatūrzinātnē un tai radniecīgās jomās. "Letonica" izaugsme un saistošie tematiskie izdevumi atgādina, ka zinātne kļūst arvien starpdisciplinārāka un pieprasa ciešu sadarbību starp nozarēm. LU LFMI mērķtiecīgais darbs, attīstot sadarbību ar Baltijas un Eiropas pētniekiem, var kalpot par piemēru arī citiem Latvijas zinātniskajiem žurnāliem. Savukārt Latvijas pētniekiem tā ir iespēja publicēties augstvērtīgā žurnālā, tādējādi veicinot arī Latvijas zinātnes starptautisko redzamību."

"Letonica" ir starpdisciplinārs zinātnisks žurnāls, kas iznāk kopš 1998.gada. Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts "Scopus", ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

2023.gadā klajā tika laisti seši žurnāla numuri, to vidū - četri tematiskie numuri un trīs numuri angļu valodā. Rakstu autoru vidū ir Latvijas un ārvalstu zinātnisko institūciju pētnieki, kā arī doktoranti, apliecinot savstarpēju ieinteresētību un sadarbību gan individuālā, gan institucionālā ziņā pētījumu un zinātnisku projektu jomā. 2024.gadā iznācis tematiskais numurs "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" un plānota vēl divu numuru iznākšana. Izdošanu atbalsta Latvijas Universitāte, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Zinātnes padome.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Par virtuālās realitātes ekspertiem varēs kļūt Rīgas bērni (+VIDEO)

Datorvidē apgūtās prasmes atvieglos darba atrašanu.

Sabiedrība Eiropietis iemācījās latviešu valodu, bet Liepājā ar viņu atteicās runāt

"Tas bija tukšs un nekas nebija rakstīts pie durvīm", - pauž Šveices vēsturnieks.

Sabiedrība Rail Baltica izmeklēšanas komisija pauž izbrīnu par projekta kvalitāti

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi ceturtdien sēdē pauda izbrīnu par to, ka auditorkompānija SIA "Ernst&Young Baltic" 2017.gadā "Rail Baltica" ieguvumu un ieņēmumu analīzē izmaksu aplēsēs balstījās uz inženieru sniegto informāciju, nepārbaudot to kvalitāti.

Sabiedrība Rīgas zinātnieki pēta dzīvi Kurzemes Kazdangā (+VIDEO)

Kopiena ir visai sašķelta, kas neļauj tālāk virzīties uz konkrētu mērķi, jo katrs "rušina" savu ceļu.

Lasiet arī

Kriminālziņas Linkaits izstājies no JKP

Bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits izstājies no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), ceturtdien ziņo Latvijas Televīzija.

Kriminālziņas Kā nekļūt par noziedznieka upuri, iepērkoties internetā (+VIDEO)

Krāpnieks bieži atsūta saiti uz viltus vietni, kas ir izveidota līdzīga kādam no populāriem kurjerdienestiem.

Sabiedrība Trenē spēju izvērst mobilizācijas centrus

Rīt Nacionālie bruņotie spēki izvērsīs mobilizācijas centrus Rīgā, Saldū, Valmierā, Jēkabpilī un Gulbenē, lai trenētu un pilnveidotu kārtību, kādā krīzes situācijā Latvijas pilsoņi tiek aicināti un iesaukti bruņotajos spēkos.

Ekonomika Jautājuma likmes ir augstas... Asociācijas viedoklis par darbībām ar LMT un Tet

Latvijas Telekomunikāciju asociācija aicina atcerēties ne vien par Telia un valsts maka interesēm, bet paturēt prātā arī Latvijas telekomunikāciju nozares kopējo veselību, valsts drošības jautājumus, attīstības perspektīvu un lietotāju intereses, lai arī turpmāk varam lepoties, ka esam Eiropas priekšpulkā ar jaudīgu nozari, pakalpojumu kvalitāti, tehnoloģiju attīstību un labiem piedāvājumiem.