Kariņš nenoliedz, ka viņa interešu lokā ir NATO ģenerālsekretāra vietnieka amats

Viņa kandidatūra tiekot aktīvi lobēta.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs amatu atstās šoruden, 1.oktobrī. NATO ģenerālsekretāra amata kandidāts tiek stādīts priekšā līdz ar visu komandu, tai skaitā vietnieku.

Saeimas kuluāros jau labu laiku izskanējusi informācija, ka vienam no vietnieku amatiem pretendents būs Kariņš, ja ģenerālsekretāra amatam tiks virzīts bijušais Nīderlandes premjers Marks Rute. Tāpat izskanējis, ka par labu Kariņa kandidatūrai notiek aktīvs lobisms.

"Par NATO struktūrām tā procedūra, ko arī esmu agrāk skaidrojis, ir nedaudz neskaidra, viss notiek aizkadrā. Tad laikam tas nav process, par kuru jebkurš runātu labprātīgi. Neapšaubāmi, mēs kā valsts arī piedalāmies visā šajā procesā," televīzijai norādījis Kariņš.

Uz jautājumu, vai būtu gatavs ieņemt amatu, Kariņš atbildēja: "Ja kāds izvērtē manas spējas par derīgām, esmu gatavs strādāt dažādās kapacitātēs."

Par NATO ģenerālsekretāra iecelšanu lemj visas dalībvalstis.

Iepriekš gan izskanēja, ka toreizējais ārlietu ministrs Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. "Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai," aģentūra "Bloomberg" citējusi paziņojumu, ko tā saņēmusi no Kariņa preses pārstāvja.

Gada sākumā jau izskanēja, ka neiegūstot NATO ģenerālsekretāra amatu, Kariņš (JV) gribētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) komisāra amatu.

No ministra amata Kariņš atkāpās pavasarī pēc skandāla par privāto avioreisu izmantošanu komandējumos laikā, kad ieņēma premjera amatu.