Šodien stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, ar kuriem Latvijā iecerēts veidot jaunu doktorantūras modeli.
Jaunais doktorantūras modelis mainīs studiju finansēšanas kārtību un nodrošinās doktorantiem atalgojumu studiju laikā, kā arī paredzot vienotu promocijas procesu.
Grozījumi Augstskolu likumā paredz, ka valdībai līdz 31.jūlijam būs jānosaka prasības par doktoranta nodarbinātību, kā arī atlīdzības aprēķināšanas kārtību.
Valdībai būs jānosaka arī kritēriji un kārtību, kādā piešķirs stipendijas valsts finansētajās studiju vietās studējošajiem, izņemot doktorantus, kuri noslēguši darba līgumu.
Tāpat grozījumi paredz deleģējumu valdībai noteikt kārtību, kādā doktorantūru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp pamatprincipus valsts finansētu doktorantūras studiju vietu piešķiršanai valsts augstskolām un doktorantūras finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.
Likums papildināts ar jaunu pantu par doktorantu nodarbinātību. Tas paredz, ka ar doktorantu noslēgs darba līgumu par akadēmiskā darba veikšanu studiju rezultātu sasniegšanai. Jaunā kārtība par atlīdzību attieksies uz doktorantiem, kuri studijas uzsāks no šī gada rudens. Atlīdzības aprēķināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Doktoranti, kuri mācības uzsākuši pirms tam, līdzšinējā kārtībā varēs pretendēt uz stipendiju.
Doktora studiju programmas būs jāorganizē doktorantūras skolās, kas paredz vienotu pieeju, un augstskolas tās varēs veidot tikai tad, ja tām būs atbilstošs sniegums konkrētajā nozarē. Doktorantūras skolas nodrošinās stratēģiskajai specializācijai atbilstošu doktora studiju programmu īstenošanu, promocijas darba, doktora teorētiskā pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas, kā arī doktora grāda piešķiršanas procesu.
Grozījumi precizē arī normas par zinātnes doktora grāda piešķiršanu un Promocijas padomi, kas atbildīga par promocijas darba novērtēšanu un zinātnes doktora grāda piešķiršanu. Tāpat regulēts jautājums par profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu un Valsts pārbaudījumu komisiju, kas atbildīga par šī grāda iegūšanai nepieciešamo doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu novērtēšanu.
Turpmāk augstskolai būs arī tiesības anulēt iegūto augstākās izglītības diplomu, ja tas iegūts, pārkāpjot akadēmisko godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā.
Pēdējās divās desmitgadēs doktorantūras loma un uzdevumi ir krasi mainījušies, īpaši Eiropā. Doktorantūra ir kļuvusi par nozīmīgu saikni starp Eiropas augstākās izglītības un pētniecības telpu, un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt personām ar doktora grādu vislabāko kvalifikāciju jaunu zināšanu un inovāciju radīšanai, īstenošanai un izplatīšanai, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Paredzēts, ka jaunais doktorantūras modelis pilnībā tiks ieviests no 2027.gada 1.janvāra.