Saeimas Juridiskā komisija šodien konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) iesniegtos ierosinājumus grozījumiem Krimināllikumā, kas paredzētu līdz desmit minimālajām mēnešalgām samazināt slieksni partiju nelikumīgā finansējuma apmēram, no kura iestājas kriminālatbildība.
Iepriekš sēdē pirms nedēļas šajā jautājumā lielākā daļa Juridiskās komisijas deputātu balsoja pret vai arī atturējās.
Savukārt šodien vairāki parlamentārieši akcentēja, ka pie sabiedrības zemās uzticēšanās partijām un politiķiem ir nepieciešams virzīties uz šādu izmaiņu veikšanu.
Reizē no atsevišķiem deputātiem tika pausta neizpratne, vai ir atbilstoši komisijā atkāroti skatīt šādu iepriekš deputātu neatbalstītu ideju, un vai nākotnē arī tiks piekopta šāda prakse.
Kā ziņots, komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) jau iepriekš pauda atbalstu šiem grozījumiem attiecībā uz nelikumīgajiem ziedojumiem partijai, tomēr pirms nedēļas vairākuma atbalsts komisijā vēl netika saņemts.
Politiķis aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc pagājušās nedēļas sēdes atkārtoti apvaicājies kolēģiem, un deputātu vairākums uzskata, ka jāatgriežas pie jautājuma par kriminālatbildības pastiprināšanu par nelikumīgu finansējumu.
Vairāki parlamentārieši iepriekš balsojumā atturējušies, jo viņiem bija vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar piedāvājumu un konsultētos ar frakcijas biedriem, skaidroja Judins.
Jautājums par šiem grozījumiem iepriekš ticis aktualizēts arī Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", tāpat nepieciešamību pieņemt šos grozījumus uzsvērusi arī "Providus" vadītāja, priekšvēlēšanu regulējuma eksperte Iveta Kažoka.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskajā komisijā sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda viedokli, ka kriminālatbildībai par nelikumīgu finansējumu partijām jāiestājas jau no pirmā centa, jo neviens nelikumīgi iegūts cents nav jāizmanto iekļūšanai Saeimā.
Patlaban kriminālatbildība iestājas, ja partijas nelikumīgi finansētas lielā jeb vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt desmit minimālās mēnešalgas likuma izpratnē ir uzskatāms par ievērojamu apmēru. No 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 700 eiro, tātad desmit minimālās algas ir 7000 eiro.
Ministrija, izvērtējot pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā diskutēto, norāda, ka pašlaik Krimināllikumā noteiktais nelikumīgā finansējuma slieksnis, no kura iestājas kriminālatbildība, ir par augstu, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Turklāt nereti vairākas personas atsevišķi iemaksā naudas summas, nesasniedzot noteikto apmēru, un kontrolējošajai iestādei ir grūti pierādāms, ka minētās personas ir darbojušās grupā ar vienotu nodomu.
Tāpēc slieksni piedāvāts samazināt no līdz desmit minimālajām mēnešalgām.
Ierosinātie grozījumi atbalstīti TM pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā.