Samazinās slieksni kriminālatbildībai par partiju nelikumīgu finansēšanu

Sabiedrība
LETA 18:42, 30.04.2024 0

Saeimas Juridiskā komisija šodien konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) iesniegtos ierosinājumus grozījumiem Krimināllikumā, kas paredzētu līdz desmit minimālajām mēnešalgām samazināt slieksni partiju nelikumīgā finansējuma apmēram, no kura iestājas kriminālatbildība.

 

Iepriekš sēdē pirms nedēļas šajā jautājumā lielākā daļa Juridiskās komisijas deputātu balsoja pret vai arī atturējās.

Savukārt šodien vairāki parlamentārieši akcentēja, ka pie sabiedrības zemās uzticēšanās partijām un politiķiem ir nepieciešams virzīties uz šādu izmaiņu veikšanu.

Reizē no atsevišķiem deputātiem tika pausta neizpratne, vai ir atbilstoši komisijā atkāroti skatīt šādu iepriekš deputātu neatbalstītu ideju, un vai nākotnē arī tiks piekopta šāda prakse.

Kā ziņots, komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) jau iepriekš pauda atbalstu šiem grozījumiem attiecībā uz nelikumīgajiem ziedojumiem partijai, tomēr pirms nedēļas vairākuma atbalsts komisijā vēl netika saņemts.

Politiķis aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc pagājušās nedēļas sēdes atkārtoti apvaicājies kolēģiem, un deputātu vairākums uzskata, ka jāatgriežas pie jautājuma par kriminālatbildības pastiprināšanu par nelikumīgu finansējumu.

Vairāki parlamentārieši iepriekš balsojumā atturējušies, jo viņiem bija vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar piedāvājumu un konsultētos ar frakcijas biedriem, skaidroja Judins.

Jautājums par šiem grozījumiem iepriekš ticis aktualizēts arī Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", tāpat nepieciešamību pieņemt šos grozījumus uzsvērusi arī "Providus" vadītāja, priekšvēlēšanu regulējuma eksperte Iveta Kažoka.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskajā komisijā sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda viedokli, ka kriminālatbildībai par nelikumīgu finansējumu partijām jāiestājas jau no pirmā centa, jo neviens nelikumīgi iegūts cents nav jāizmanto iekļūšanai Saeimā.

Patlaban kriminālatbildība iestājas, ja partijas nelikumīgi finansētas lielā jeb vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt desmit minimālās mēnešalgas likuma izpratnē ir uzskatāms par ievērojamu apmēru. No 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 700 eiro, tātad desmit minimālās algas ir 7000 eiro.

Ministrija, izvērtējot pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā diskutēto, norāda, ka pašlaik Krimināllikumā noteiktais nelikumīgā finansējuma slieksnis, no kura iestājas kriminālatbildība, ir par augstu, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Turklāt nereti vairākas personas atsevišķi iemaksā naudas summas, nesasniedzot noteikto apmēru, un kontrolējošajai iestādei ir grūti pierādāms, ka minētās personas ir darbojušās grupā ar vienotu nodomu.

Tāpēc slieksni piedāvāts samazināt no līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Ierosinātie grozījumi atbalstīti TM pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība LR prezidents: Par plānotajiem ASV tarifiem vispirms jāredz ES kopējā nostāja

Lai spriestu, kādas izmaiņas atnesīs solītie ASV tarifi, vispirms ir jāsagaida Eiropas Savienības (ES) kopējā nostāja, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmdien Rīgas pilī notikušās tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Sabiedrība Satiksmes drošības prioritāte - noslogotāko autoceļu pārbūve

Lai mazinātu sadursmju iespējas, uz valsts galvenajiem autoceļiem tiek likvidēti kreisie pagriezieni, kas līdz ar apdzīšanu ir bīstamākie manevri.

Sabiedrība Siliņa: Valdībā ir mazāk skandālu, vairāk pragmatiska darba

Pēc valdības "restarta" tās darbībā ir mazāk skandālu, vairāk pragmatiska darba, šādu vērtējumu par pirms mēneša uzsākto "restartu" intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjere Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Partiju pārādsaistības par KNAB lēmumiem sasniedz 265 551 eiro

Kopumā 12 aktīvām partijām ir parādsaistības par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par administratīvajiem naudas sodiem un finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā - kopsummā par 265 551,23 eiro, teikts biroja ziņojumā par politisko partiju un to apvienību 2023.gada pārskatu pārbaudēm.

Lasiet arī

Sabiedrība Delna: partijas nav pietiekami atklātas par savu darbību

Partijas un partiju apvienības nav pietiekami atklātas par savu darbību, deputātu kandidātiem, kā arī valsts budžeta finansējuma apjomu un organizācijas kopējā finansējuma izlietojumu, secinājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna".

Sabiedrība Bijušais NA ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts izveido latviešu partiju (+VIDEO)

"Mēs esam atvērti sarunām par sadarbību ar visiem nacionālajiem politiskajiem spēkiem par to, kā atgūt valdību".

Sabiedrība Partiju reitinga augšgalā atgriezusies JV

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) oktobrī zaudējusi populārākās partijas statusu un aizvadītajā mēnesī partiju reitinga līderpozīcijā atgriezusies "Jaunā vienotība" (JV), atsaucoties uz pētījumu aģentūras SKDS veikto aptauju, otrdien vēsta Latvijas Televīzija.

Sabiedrība Aizliegums karavīram būt par politiskās partijas biedru atbilst Satversmei

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka normas, kas aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 102.pantam.