• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valsts valodas eksāmens varētu būt jākārto vēl 3100 Krievijas pilsoņiem

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:15, 24.04.2024


Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem valsts valodas zināšanu prasību plānots piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.



Valsts izglītības satura centram (VISC) vajadzēs papildu līdzekļus valsts valodas zināšanu pārbaudēm, komisijas sēdē pauda VISC pārstāvis. Sākotnējais izdevumu apjoms lēsts 390 000 eiro. No attiecīgās grupas atskaitot vairāk nekā 75 gadus vecas personas, kopējā summa, iespējams, varētu būt mazāka.

Pēc tam, kad būs saņemti maksājumi no tiem, kuriem valodas pārbaudes būs jāveic, iekasētos līdzekļus VISC plāno atdot budžetā.

Viens no grozījumu iesniedzējiem Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (AS) uzsvēra, ka piedāvāti reizē gan reālistiski, gan strikti termiņi latviešu valodas apguvei Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu papildu grupai.

IeM valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš uzsvēra, ka ministrija atbalsta un aicina pieņemt šos grozījumus, kas ir būtiski sabiedrības drošībai laikā, kad Krievijas bruņots iebrukums Ukrainā aktīvi turpinās. Svarīgi veikt latviešu valodas zināšanu pārbaudes, lai konstatētu Krievijas pilsoņu integrācijas aspektus, atzīmēja Vītoliņš.

Atbalstu grozījumiem pauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis, norādot uz vajadzību grozījumu ieviešanai pārvaldē saglabāt desmit no iepriekš piešķirtajām papildu štata vietām.

Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve skaidroja starptautisko saistību situāciju, jo grozījumi skars daļu no Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas 1994.gada Latvijas un Krievijas valdības vienošanās, kas ir viens no četriem dokumentiem saistībā ar Krievijas bruņoto spēku aiziešanu no Latvijas 1994.gadā.

ĀM pārstāve norādīja, ka grozījumu pieņemšanas procesā jānorāda, ka tie nav mērķēti pret militārajiem pensionāriem kā pret atsevišķu grupu, attiecīgi piedāvātās izmaiņas nav diskriminējošas, bet mērķētas pret plašāku Krievijas pilsoņu grupu Latvijā, uz kuriem attieksies grozījumi. Krievijas militārajiem pensionāriem nepastāv absolūtas tiesības palikt Latvijā, bet viņi var palikt Latvijā, ievērojot likumu, atzīmēja ĀM pārstāve.

Atbildot uz "Stabilitātei" frakcijas priekšsēdētāja Alekseja Rosļikova jautājumiem, vai Latvijai būtu sākumā kādā mērā jāatkāpjas no ar Krieviju 1994.gadā noslēgtās vienošanās, gan ĀM, gan IeM pārstāvji atbildēja noraidoši. ĀM pārstāve uzsvēra, ka attiecīgā vienošanās ar Krieviju neparedz vispārīgas garantijas minētajām personām uzturēties Latvijā, jo tiem, kuri izvēlējušies turpināt dzīvot Latvijā, jāpakļaujas Latvijas tiesību aktiem. Tāpat grozījumiem ir leģitīmais mērķis - valsts drošība un ar to saistītā integrācija.

Grozījumiem atbalstu pauda arī Valsts drošības dienesta un Tiesībsarga biroja pārstāvji.

Kā ziņots, grozījumus Imigrācijas likumā iesnieguši deputāti Edmunds Jurēvics (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Andris Šuvajevs (P), Agnese Krasta (JV) un Rajevs. Līdzīgus grozījumus iepriekš virzīja arī Nacionālā apvienība.

Grozījumi attiektos uz daļu Krievijas pilsoņu, kuriem līdz šim netika prasītas valsts valodas zināšanas. Šajā grupā ir vairāk nekā 3100 personas vecumā līdz 75 gadiem. Arī šie grozījumi varētu tikt virzīti ar līdzšinējo pieeju, ka valodas zināšanas tiek prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem.

Minētās mazākās grupas vidū ir arī atvaļinātas Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja konkrētajai grupai Krievijas pilsoņu vienā gadījumā būs derīga līdz 2025.gada 15.maijam, ja PMLP līdz 2025.gada 30.aprīlim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Otrā gadījumā līdz 2025.gada 15.septembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja PMLP līdz 2025.gada 1.maijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025.gada 1.maijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai būs noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2025.gada 31.jūlijam, bet PMLP līdz 2025.gada 31.augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Vienlaikus grozījums paredz atsevišķus nosacījumus attiecībā uz finanšu līdzekļu pietiekamības un uzturēšanās ilguma pierādīšanu. Tāpat grozījums neizslēdz iespēju šīs grupas Krievijas pilsoņiem rast citu uzturēšanās tiesību Latvijā saņemšanas pamatu.

Kā ziņots, atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā tiks prasītas valsts valodas zināšanas, secināms no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) iepriekš paustā.

Siliņa norādīja, ka koalīcija vienojusies virzīt attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā, lai nosacījumus par valsts valodas zināšanām attiecinātu uz ST spriedumā identificēto grupu, kas Krievijas pilsonību ieguvuši agrāk, bet kuriem līdz šim valodas zināšanas netika prasītas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Nedēļas otrajā pusē gaiss sakarsīs līdz +28 grādiem

Šonedēļ Latvijā gaidāms pārsvarā saulains laiks, nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra pakāpsies līdz +28 grādiem, liecina jaunākās prognozes.

Sabiedrība Autotransporta direkcijas klientu apkalpošanas centri būs slēgti

Visi Autotransporta direkcijas (ATD) klientu apkalpošanas centri - Rīgā, Daugavpilī, Cēsīs un Liepājā, šodien būs slēgti, aģentūru LETA informēja ATD pārstāvji.

Sabiedrība Pārbaudīs trauksmes sirēnas

Pirmdien no plkst.10 līdz plkst.10.08 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Sabiedrība Tetovēšanas meistars

Viss par jūsu sapņu profesiju vai kur doties, lai kļūtu par tetovētāju

Lasiet arī

Sabiedrība PMLP izdevusi pirmos trīs izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izdevusi pirmos trīs izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un nav iesnieguši nekādus dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai Latvijā.

Sabiedrība Kozlovskis: Masveida Krievijas pilsoņu izraidīšanas, visticamāk, nebūs

Masveida Krievijas pilsoņu izraidīšanas no Latvijas, visticamāk, nebūs, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Pašlaik apzina ap 1000 Krievijas pilsoņu, kuriem būtu jāpamet Latvija

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pašlaik atkārtoti apzina 985 Krievijas pilsoņus, kuriem būtu jāpamet Latvija Imigrācijas likuma prasību nepildīšanas dēļ, otrdien LTV "Rīta panorāmā" stāstīja PMLP priekšniece Maira Roze.

Sabiedrība PMLP: aptuveni 2200 Krievijas pilsoņu Latvijā nav reaģējuši uz vēstulēm

Aptuveni 2200 Krievijas pilsoņu Latvijā nav reaģējuši uz vēstulēm par valsts valodas eksāmena kārtošanas nepieciešamību, šodien Satversmes tiesā (ST) sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskā nodaļas vadītājs Arvīds Zahars.