Ministru kabinets atbalstīja Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības jūras drošības operācijā kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (EUNAVFOR ASPIDES), tādējādi iesaistot Latviju starptautiskās drošības vides uzlabošanā, kā arī izceļot to kā uzticamu sabiedroto.
Pēc Ministru kabineta apstiprinājuma par lēmumprojekta pieņemšanu lems Saeima.
Latvija savu ieguldījumu operācijā EUNAVFOR ASPIDES plāno sniegt, nosūtot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku pārstāvi dienestam operācijas operacionālajā štābā Grieķijā, vai arī uz kāda no sabiedroto kuģiem operācijas rajonā.
Reaģējot uz krīzi Sarkanajā jūrā, Eiropas Savienības Padome šī gada februārī izveidoja operāciju EUNAVFOR ASPIDES, kuras mērķis ir starptautisko kuģu pavadīšana operācijas rajonā, situācijas apzināšana un novērošana operācijas rajonā, kā arī jūras kuģu aizsardzība ūdenī pret dažādiem uzbrukumiem atbilstoši starptautiskajiem likumiem.
Piedaloties operācijā Nacionālie bruņotie spēki iegūs operacionālo pieredzi Eiropas Savienības jūras drošības operācijā, kā arī veicinās kopējo Jūras spēku kompetenci un atpazīstamību. Tāpat ar dalību operācijā Latvija ir demonstrēs vienotību ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, iesaistoties Eiropai svarīga kuģniecības ceļa drošības nodrošināšanā.
Sākotnējā Nacionālo bruņoto spēku dalība operācijā ir plānota no šī gada vasaras beigām līdz 2025. gada februārim, kas ir operācijas mandāta sākotnējais termiņš. Vienlaikus Eiropas Savienības Padomei lemjot par operācijas pagarināšanu, pagarināsies arī Nacionālo bruņoto spēku dalības termiņš operācijā.
Lai cīnītos ar hutiešu uzbrukumiem un atjaunotu drošu kuģu satiksmi, ASV 2023.gada decembrī uzsāka koalīcijas operāciju "Prosperity Guardian", kurā ASV un Lielbritānija veic pretuzbrukumus Jemenas hutiešiem. Šie pretuzbrukumi gan nav mazinājuši hutiešu uzbrukumu intensitāti un patlaban reģionā nav konflikta deeskalācijas pazīmju.
Sarkanās jūras reģions ir ļoti svarīgs jūras ceļš. Tas savieno Indijas okeānu ar Vidusjūru. Aptuveni 17 tūkstoši kuģu, kuru kravas veido 12%-15% no globālās tirdzniecības, ik gadu izmanto šo jūras ceļu. Eiropai šis ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības un piegāžu ceļš, norāda Aizsardzības ministrija.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri