Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir iesniegusi parlamentā lēmumprojektu par Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā.
Kā ziņots, Siliņa pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām "Jaunās vienotības" iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēmusi virzīt diplomāti Braži.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Krišjānis Kariņš.
Koalīcijas partijas konceptuāli ir izteikušas atbalstu diplomātes Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, bet 17.aprīlī Bražei vēl paredzēta tikšanās ar Saeimas frakcijām.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka Braže jau ir zināma gan kā vēstniece, gan ar amata ieņemšanu NATO, un ZZS augstu vērtē viņas profesionalitāti. Bražes pieredze palīdzēs Latvijai arī cīnīties par vietu ANO Drošības padomē, norādīja Valainis.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa pozitīvi novērtēja kandidāta atrašanu un pastāstīja, ka frakcija ar Braži gribēs pārrunāt arī darbu pie mangāna rūdas iekļaušanas Eiropas Savienības sankcijās pret Krieviju.
Braže pašlaik ir bezpartejiska, bet "Vienotība" ir uzaicinājusi viņu iestāties partijā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri