LDDK: darbnespējas lapu apmaksas apmēri Latvijā - 5 reizes lielāki, nekā Lietuvā

Latvijas Darba devēju konfederācija aicina valdību veikt steidzamus pasākumus ekonomikas jomā.

"Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstīm IKP rādītājos uz vienu iedzīvotāju, un darbnespējas lapu un ar tām saistīto virsstundu apmaksas apmēri Latvijā ir piecas reizes lielāki, nekā Lietuvā. Pēdējo 10 gadu laikā LDDK ir vairākkārt rosinājusi veikt grozījumus regulējumā, samazinot darba devēja apmaksāto darbnespējas dienu skaitu, atbilstoši situācijai Baltijas valstu vidū. Kopā ar Ekonomikas ministriju un sociālajiem partneriem esam identificējuši būtiskas nianses esošajā regulējumā, ko tuvākajā laikā ceram mainīt", - pauž LDDK prezidents Andris Bite.

"Darbnespējas lapu regulējumam būtu jābūt virzoša rakstura ar mērķi samērot visu iesaistīto pušu atbildības. Nav jāspiež slimojošiem doties uz darbu, taču sistēmai jābūt tendētai uz veselīgu motivāciju darbiniekam pēc iespējas drīzāk atgriezties darbā, darba devējam uzlabot darba apstākļus un valstij rūpēties par pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Labi pārdomātai un ieviestai sistēmai būtu jānes arī sabiedrības labklājību veicinoši augļi - pieaugošs atalgojums un attiecīgi spēja atļauties preventīvus veselības stāvokli uzlabojošus paradumus," skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

DNL regulējums ietekmē uzticēšanos starp darba devēju un darba ņēmēju, un no tā ir atkarīgs ne tikai sociālais dialogs, bet arī individuālās darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Darba devējam ir jāvelta laiks, lai uzlabotu darba vidi un rūpētos par to, lai apstākļi darba vietā veicinātu produktivitāti. Atvēlot kapacitāti pārbaužu veikšanai par DNL godprātību, tiktu panākts tikai pretējs efekts. LDDK biedri rūpējas par darbinieku sociālajiem labumiem (dzīvesvieta, loģistika, apdrošināšanas izmaksas), un darbaspēka iztrūkuma un pieaugošo prasību dēļ ar katru gadu tiek atvēlēti arvien lielāki līdzekļi darba vides un apstākļu uzlabošanai.

LDDK uzsver, ka darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējuma izmaiņas būtu solis pretī darbaspēka izmaksu sabalansēšanai Baltijas valstu vidū. Rosinātās izmaiņas veidos sistēmu, kurā valsts uzņemsies lielāku atbildību par darbnespējas apmaksu, būs motivēta veikt uzlabojumus veselības aprūpē, un darba devējiem būs iespēja novirzīt līdzekļus darba vides uzlabošanā, t.sk. darbinieku labklājību veicinošos nosacījumos.